Foto: Edgars Pohevičs

Izrādes Mūsu pilsētiņa recenzija. Par daudz eksaltācijas

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

8 komentāri

12. jūnijs, 2016, 22:36

asvacypckr3g

http://buy-abilify.xyz/ - abilify http://buyvaltrexonline.trade/ - buy valtrex on line http://lisinopril10mg.party/ - lisinopril for sale http://doxycyclinemono.top/ - doxycycline vibramycin http://buy-tadalafil.xyz/ - tadalafil

Atbildēt
0
0

11. jūnijs, 2016, 17:00

loģika

Es pilnībā piekrītu recenzijai, katram vārdam! Ļoti objektīvs skatījums. Un, tie, kuri sajūsmā, nu bet priecājieties, ko jūs te ņematies. Aizejat vēl kādu reizi uz teātri, varbūt ar laiku jums sāks interesēt citas kvalitātes izrādes... Kad man bija 13 gadi, arī likās, ka Koelju ir ģeniāls un ka neviens rakstnieks klāt nestāv. Katram skatītājam / lasītājam jau ar kaut ko ir jāsāk. Un šī izrāde nav pati briesmīgākā, ar ko sākt.

Atbildēt
0
2

4. aprīlis, 2016, 11:44

Marika SK

Labaakaa izraade manaa muuzaa.Teaatra izraazhu meerkis ir uzrunaat muus caur simboliem un sajuutaam.Atmet lieko un uztver buutiibu!Saruna ir par cilveekiem,laiciigo un muuzhiigo.Muus visus vieno Cilveeciskais.."Muusu pilseetina"ir pati Patiesaa Realitaate.

Atbildēt
3
1

11. februāris, 2016, 22:15

Liepāja Daile

Scenogrāfija ir plaģiāts. Aigars Ozoliņš kopē mākslinieka Ginta Gabrāna scenogrāfiju, kas tika taisīta izrādei "Klāras sakari" Dailes teātrī 2005. gadā. Gabrāna scenogrāfija 2004/2005 sezonā tika arī nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai.

Atbildēt
1
6

11. februāris, 2016, 21:25

Zelma

Kaut kāds murgs, ne recenzija. Lieliska izrāde, stāvovācijas. Nelasiet šos snobiskos savārstījumus, bet ejiet uz izrādi!

Atbildēt
5
4

23. februāris, 2016, 19:08

Stāvovācijas

jau kļuvušas par banalitāti, ko inspirē eksaltētas radinieces un pielūdzējas. Izrāde ir vienkārši sačakarēta izcila luga, piešpricējot reklāmas tekstus, kaimiņvalsts politisko retoriku, nodrillētus hitus un pirmslaulību apmācību programmas līmeņa didaktiku.

11. februāris, 2016, 14:40

Zāļu Vecis

Cienu Ati Klimoviču, ka pēdējā laika recenzijās kļuvis īpaši acīgs. Var jau saprast, ka Poļiščuka pēc partejiskajiem izgājieniem, kongresu nama un Tērbatas ielas fušieriem, pazūd un tad atgriežas lišķējot, uzpērkot liepājniekus, jo ilgi jau nebūs jāgaida, kad dominēs Gaļinas ambīcijas un tur vajadzīga naudiņa. Paņēmiens pats par sevi zināms un varbūt pat kopjams. Galvenais, kas sekos tālāk.