Pirms izrādes Māceklis labi jāizguļas un jāpaēd, lai nav nekādu blakus domu, – rekomendē aktieris Gatis Gāga. Jaunajā Rīgas teātrī 26. martā pirmizrādi piedzīvojušais iestudējums esot "mūsdienu vācu teātris bez mīlestības un sentimenta" – intelektuāla un epatējoša luga ar viedokļu sadursmēm un monologiem. Pret skatītāju prasīgs teātris.
Gatis Gāga kopā ar kolēģiem Elitu Kļaviņu un Vili Daudziņu iestudējumā dažādās ainās pārmaiņus iejūtas vairākos no astoņiem Mariusa fon Maienburga lugas Māceklis tēliem. Režisors Viesturs Meikšāns apzināti plūdinājis kopā atšķirīgas lugas epizodes, un Reiņa Suhanova scenogrāfija savā nosacītībā nedod nekādus konkrētus mājienus par izrādes darbības vidi. Tas, vai notikumi rit peldbaseinā, skolā, baznīcā vai kur citur, nojaušams vien pēc aktieru runātā teksta sniegtajām pastarpinātajām norādēm. "Skatītājam netiek palīdzēts," komentē Gatis Gāga. "Tas bija apzināts solis, lai noturētu uzmanību."
Reliģijas jautājums
Pirms septiņiem gadiem pavasarī režisore Inese Mičule uzrunājusi Gati Gāgu piedalīties savā topošajā izrādē Fundamentālists. Toreiz viņš esot domājis – izlasīšot lugu un no piedāvājuma atteikšoties –, bet, kad iepazinies ar materiālu, atsacīt vairs neesot bijis vēlmes. Tāpat kā 2008. gadā tapušais Fundamentālists, arī Viestura Meikšāna jaunais iestudējums pievēršas reliģijas jautājumam. Šīs sezonas sākumā gan bija plānots, ka režisors Jaunajā Rīgas teātrī debitēs ar citu vācu laikmetīgā dramaturga fon Maienburga lugu Suns, nakts un nazis.
Gatis Gāga atklāj, ka materiāla nomaiņa notikusi pēkšņi: "Es domāju, ka tas bija pareizs gājiens, jo Mācekļa tematika tiešām ir aktuāla." Iestudējums stāsta par skolnieku Benjamiņu, kurš, aizrāvies ar Bībeles studijām, pamazām ar tajā paustajām morāles normām un uzskatiem sāk konfrontēt apkārtējos un īpaši saasinātās attiecībās nonāk ar bioloģijas skolotāju. "Centrālā izrādes līnija ir par neiecietību un neieklausīšanos, otra nedzirdēšanu, galējām ideoloģiju sadursmēm," norāda aktieris. "Konkrētajā gadījumā viss notiek skolā, bet tā tagad ir visā pasaulē, piemēram, tas ir stāsts par tiem jauniešiem, kas dodas uz Sīriju un piedalās Islāma valsts veidošanā."
Izrādē apskatīts šī radikālisma sākuma mirklis – jaunas, nenobriedušas personības vērtību skalas un orientieru meklējumi. "Viss, kas saistās ar jebkādu reliģiju, ir ārpus racionālā, un tāpēc tā sēkla ir tik auglīga," fundamentālisma pievilcību skaidro Gatis Gāga. "Tas ir radikāli, bet cilvēkam tiek sniegtas ļoti skaidras atbildes uz visiem dzīves jautājumiem. Pašam nekas nav jādomā – viss tiek pasniegts uz paplātes."
Kad piebilstu, ka mūsdienās reliģija nav populārs diskusiju temats, aktieris teic, ka pie vainas varētu būt nevēlēšanās iedziļināties, kā arī sliktā slava, ko baznīcai nesuši, piemēram, katoļu mācītāju pedofilijas skandāli. "Bet, ja ieskatās mūsu kultūrā un tajā, kā veidota sabiedrība un vērtību sistēma, – viss nāk no turienes," atgādina aktieris.
Plašākā kontekstā izrāde pievēršas ne tikai reliģijas tēmai, bet arī mūsdienu liberālās sabiedrības kaitēm. Šajā gadījumā piezīmi izpelnījies arī politkorektums. Padzirdējis par galvenā varoņa Benjamiņa sludinātajiem uzskatiem, viņa skolas direktors kādā no ainām vien nosaka: "Pusaudža vecums ir pārejoša psiholoģiska slimība." Savukārt Gatis Gāga ir pārliecināts, ka radikālisms tā vienkārši nepāriet, ja netiek izlabots pašā saknē.
Taisnība nav nevienam
"Apzināti centāmies stāstu izstāstīt tā, lai nevienam īsti nebūtu taisnība, lai nav iespējams nostāties viena pusē," izrādes radošās komandas pieeju materiālam atklāj Gāga. Izvēlētā forma skatītājam atstājusi plašas interpretācijas iespējas. Režisors Viesturs Meikšāns Latvijas Televīzijas veidotajā sižetā pirms Mācekļa pirmizrādes solīja, ka iestudējums "Latvijas teātra kontekstā varētu būt kaut kas svaigs".
Gatis Gāga stāsta, ka arī viņa pieredzē izrāde, kurā visi iesaistītie aktieri epizodiski spēlē galveno lomu, ir jaunums. Šis paņēmiens iestudējumam nodrošinājis ar vācu teātra klasiķa Bertolta Brehta vārdu saistīto atsvešinātību. "Viesturam bija doma, ka mēs spēlējam idejas, nevis konkrētus tēlus. Pārāk smalks tēlu atveidojums novestu no lielā mērķa," skaidro Gāga. Tāpēc aktieru ķermeniskās izpausmes un izskats, pārlecot no tēla uz tēlu, lielā mērā paliekot nemainīgi. "Tomēr, ja kāds vērīgāk seko darbībai, var pamanīt mikroskopiskas pārmaiņas žestos vai kustībās."
Gatis Gāga atklāj, ka iestudējumi, kas prasa visu laiku būt darbībā, viņam patīkot. "Visu laiku jābūt gatavam nākamajam uznācienam. Jāpiedomā, lai viss ir ļoti precīzi. Katra lieka kustība vai žests, katrs pārgājiens drusciņ samazina spriedzi." Līdzīgu pieredzi, kad esi nepārtrauktā skatītāju uzmanībā, aktieris šogad jau guvis, debitējot monoizrādes žanrā. Viņš gan norāda, ka Ģirta Ēča iestudējums Kontrabass profesionālā ziņā tomēr esot citāds. "Tur ir sadzīve. Vari ņemties ap plītiņu, klāt gultu. Šeit nekā tāda nav. Aktiera spēles veids ir ļoti atkailināts."
Mācītājs un policists
Vienā no Mācekļa ainām Gatis Gāga iejūtas mācītāja tēlā. Šāda loma viņam bijusi piešķirta arī jau pieminētajā Fundamentālistā, kā arī 2013. gadā tapušajā Strindberga lugas Tēvs iestudējumā Māras Ķimeles režijā. "Ampluā – vai nu mācītājs, vai policists," ironizē aktieris un taisnības labad gan piebilst, ka viņam ir bijušas arī raksturlomas. Gāga uzskata – aktierim atrasties komforta zonā ir bīstami. "Vienmēr ir jālauž sava ampluā robežas un jāiet tālāk, jāmeklē kaut kādās zonās, kurās iepriekš neesi bijis. Tam, manuprāt, būtu jābūt dzinulim." Nedaudz aizdomājies, viņš gan teic, ka, bez šaubām, ir kaut kādas fiziskās komplektācijas radītās robežas, kas limitē tēlu gammu. "Piemēram, es nekad nevarēšu nospēlēt punduri," saka ar garu augumu apveltītais aktieris. "Protams, vienmēr ir interesanti gadījumi, kad tiek mēģināts lauzt kaut kādus stereotipus."
Runājot par profesionālajiem atskaites punktiem, Gatis Gāga uzsver, ka viņam svarīgi, lai aiz katra atainotā personāža būtu iespējams ieraudzīt cilvēku – to, kāds viņš ir, kas viņam sāp, ar ko viņš dzīvo. "Manā skatījumā ir pārmiesošanās aktieri, kuri katrā lomā ir citādi, un ir tādi, kuri mainās ne tik daudz ārēji, bet piesaista ar savas personības lielumu vai šarmu. Ideālais variants, protams, ir tad, ja abi šie aktieri ir vienā ķermenī," saka Gatis Gāga un skumīgi piebilst, ka dažkārt gan pārmiesošanās paliek tikai "ārējas ķēmošanās" līmenī. "Tā ir tikai ārēja čaula, spilgts tipāžs. Aktieriem jau labi padodas kaut kādi dzērāji, jampampiņi, kas uznāk uz skatuves otrā vai vēl tālāka plāna lomā, lai mazliet pajauktu gaisu. Protams, tās nav pateicīgas lomas." Pašam izrādes skatīties daudz nesanākot – gribētos vairāk. Viņš savu brīvo laiku cenšoties vienmērīgi atvēlēt arī citām mākslām – mūzikai, kino. "Es uzskatu, ka cilvēkam ir jābūt vispusīgi attīstītam. Mūsdienās vispār jebkurā jomā ir notikusi ļoti šaura specializācija. Cilvēki iet pa savu taciņu un vairs neķer pasaules kontekstu kopumā."
Skaitot uz pirkstiem, Gatis Gāga secina, ka nākamā viņam būs jau 10. sezona Jaunajā Rīgas teātrī. Viņam izvēlētajā profesijā būtiski ir saskatīt jēgu. "Svarīgi, vai spēju ar savu darbu ietekmēt skatītāju apziņu, vai lieku viņiem aizdomāties. Man ir nozīmīga atgriezeniskā saite." Par kritiķu novērtējuma lomu profesijā Gatis domīgi nosaka: "Sarežģīts jautājums." Viņaprāt, kritikas uzdevums esot atšķirt neveiksmi no haltūras. "Pie mums tas ne vienmēr notiek."
Kā aktieri sajūt skatītāju atzinību? No aplausiem? "To jūt izrāžu laikā. Klusumā. Izrādēs ir tādas vietas, par kurām zini – ja spēlē pareizi, tieši tajā vietā jābūt kapa klusumam," atklāj aktieris. "Pilnīgs klusums – tā ir tāda laba sajūta."
Māceklis
JRT Muzeja zālē (Talsu ielā 1)
Biļetes www.biletes.jrt.lv EUR 18