Pastāvēs, kas pārvērtīsies, – teica Rainis un kļuva par Donu. Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas students Kristaps Kramiņš savā darbā Viņš sauli cels debesīs ir saskatījis paralēles starp šī gada jubilāra Raiņa un populārā dziedātāja Dona daiļradē apskatītajām tēmām. Kristaps Kramiņš ir viens no tiem, kurš iesaistījies projektā Aspazijas un Raiņa tēli un transformācijas. Tā idejas autors ir Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs profesors Jānis Siliņš, kurš uzrunājis scenogrāfa Andra Freiberga audzēkņus lasīt dzejnieku darbus, biogrāfiju un dokumentus.
No Aspazijas dzimšanas dienas 16. martā līdz Raiņa dzimšanas dienai 11. septembrī katru mēnesi Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tika eksponēts kāds no topošo scenogrāfu radītajiem objektiem, kas Latvijas Kultūras akadēmijas VI skatuves mākslas festivālā Patriarha rudens ir skatāmi vienkopus. Konsultatīvo vadību šajā projektā uzņēmās asociētais profesors Kristians Brekte. Viņš pats ir radījis tušas zīmējumu Aspazija – Salome: Aspazijas priekšā ir nocirsta Raiņa galva.
Viens no pirmajiem darbiem bija Agneses Kauperes Divas pasaules ar Teātra muzeja dārzā izkarinātajiem baltajiem (nu vairs ne tik baltajiem) krekliem. "Krēslas gaismā mazā Elza vēroja sastingušus veļas gabalus uz virvēm, kas pamazām atlaidās siltumā, piedurknes noslīga un kļuva ļenganas," raksta jaunā scenogrāfe un kostīmu māksliniece, kura piedāvā ieraudzīt lietas mazās Aspazijas acīm. "Vietējie saka – Smiļģis ir mājās," stāsta Jānis Siliņš.
Virs noflīzētā laukuma pie Teātra muzeja ieejas karājas Pamelas Butānes veidotais gaismas objekts, kurā jaunu nozīmi (no aizvainojošas par iedvesmojošu) ir ieguvis skaitāmpantiņš "Jānis Rainis – galvā spainis". Savukārt Rēzija Adītāja iekštelpās ir eksponējusi fragmentu no Aspazijas lugas Sidraba šķidrauts galvenās varones Gunas burvju auduma, kas ierāmēts lieliski iekļaujas pirmā stāva interjerā. "Uz palikšanu," piebilst profesors, kad dodamies ekskursijā pa Teātra muzeju.
Topošo scenogrāfu darbos ir lasāmas atsauces uz Raiņa lugām Jāzeps un viņa brāļi, Zelta zirgs, Indulis un Ārija ar vecās koka durvīs ieskrāpēto vienādojumu "I" plus "A" ir mīlestība, 1905. gada notikumiem veltīto dramatisko fragmentu Ģirts Vilks un atsevišķām sentencēm. Ar diviem darbiem šajā ekspozīcijā ir pārstāvēta Gerda Šadurska. Viens no tiem ir animācijas īsfilma Gremot Raini, kas ir asprātīgs un negaidīts skatījums uz režisora inscenētāja (Smiļģis) un dramaturga (Rainis) radošo mijiedarbību.
Otrajā stāvā ir redzamas Gerdas Šadurskas Atriebes mantiņas – to vidū ir spogulis, pātaga, cirvis un sērkociņi. Kompozīcija sasaucas ar Aspazijas pirmo lugu un parāda autores saasināto attieksmi pret emancipācijas un sociālpolitiskajiem jautājumiem. Gerda Šadurska ir pievienojusies režisores Antras Leites iestudētās izrādes Neatkarības bērni radošajai komandai. Ar šo darbu Antra Leite piedalās Patriarha rudens skatē, kurā sacenšas par galveno balvu – Pētera Pētersona petrolejas lampu no režisora vērienīgās kolekcijas.
Izstāde
Aspazijas un Raiņa tēli un transformācijas
Eduarda Smiļģa Teātra muzejā līdz 4.X
www.facebook.com/PatriarhaRudens