Iestudējuma māksliniece ir Katrīna Neiburga, mūziku sarakstījis komponists Rihards Zaļupe, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš. Lomās aktieri: Regīna Razuma, Elita Kļaviņa, Iveta Pole, Ance Strazda, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Gatis Gāga, Varis Piņķis, Andis Strods, Ivars Krasts, Edgars Samītis un Mārtiņš Velps.
2016. gadā būs pagājuši 35 gadi kopš lugas sarakstīšanas un nedaudz mazāk kopš plašu rezonansi ieguvušā iestudējuma Jaunatnes teātrī. Ir citi laiki, cita paaudze, kurai gribas pārskatīt savu dzīvošanu, meklēt atbildes uz jautājumiem – kas dara mūs stiprus, kas vājus? Tas ir katras paaudzes atziņu ceļš. Šo ceļu ejot, var pārdomāt dzīves ideālus, pārliecību un vērtību pamatus, lai turpinātu tiekties, lai neapstātos, neizzustu.
"Pēc Margarētas (2000. gads, režisors V. Kairišs) šis ir otrs mans darbs, kam ticis gods būt iestudētam JRT," stāsta lugas autore Māra Zālīte. "Man nav, ko teikt. Es gaidu. Gaidu ar satraukumu un interesi, ko iestudējuma talantīgie autori, citas paaudzes cilvēki, būs darbā saskatījuši, ko izvēlējušies par svarīgu, ko par marginālu, ko nolieguši, ko apliecinājuši, kam noticējuši, bet kam ne. Kā JRT lieliskie aktieri iejutīsies sev neierastā poētiskās drāmas stilistikā, vai pieņems to kā jaunu pieredzi? Ar ko papildinās autores jaunības darbu un ko atmetīs kā šim laikam lieku un nevajadzīgu? Man nav, ko teikt. Es gaidu. Visvairāk gaidu skatītājus, lai, izrādei beidzoties, mēs justos kā apspriedušies, varbūt pat sapratušies."
Režisore Inese Mičule atklāj: "Lugas materiāls ir ļoti ietilpīgs – sākumā bija daudz jādomā par bērnu, kam nav mātes, kurš ilgojas pēc mīlestības un siltuma. Iespējams, šis bērns nemaz nezina, pēc kā tieši ilgojas, bet ir tukšuma sajūta un vientulība. Kad izkrīt laimīgā loze, bērns rīkojas tā, kā ir mācīts vai gluži pretēji – kā nav iemācīts. Izrādes tapšanas process liek sevi urdīt, sist ārā no komforta zonas, jo tad, kad parādās reāls labums, veiksmīgā loze, dzīve saliek visu savās vietās."
"Man šajā darbā svarīga ir improvizācija un spēle ar dramaturģisko materiālu. Parādīt, ka par ļoti nopietnām lietām var runāt ar rotaļīgu vieglumu – izmantot kinētikas un transformāciju iespējas skatuves izbūvē un vitālu, dokumentālu video ar reāliem mūsdienu cilvēkiem. Pieskarties būtiskajam, neieslīgstot patosā un patētismā," stāsta māksliniece Katrīna Neiburga.