Es neieredzu šo tērpu, bet mūsu dižā vadoņa dēļ es pacietīšu to, kā arī citas buržuāziskās Rietumu izvirtības – amerikāņu rakstnieka Deivida Henrija Hvanga autrumnieciskās drāmas M.Butterfly ekranizācijā, ko 1993. gadā veidoja pazīstamais kanādiešu režisors Deivids Kronenbergs, saka galvenā varone Songa. Pēc divdesmit gadiem režisore Laura Groza-Ķibere Dailes teātrī piedāvā savu versiju stāstam par mūžseno konfliktu starp Austrumiem un Rietumiem, kurš iezīmēsies arī kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas veidotajos izrādes tērpos. "Tas ir balstīts uz pelēko un sarkano," viņa ilustrē nesaskaņu estētisko pusi.
Nesaprašanās ir abpusēja
Pirms Dž. Dž. Džilindžera iestudējuma Jūlijs. Kāda maniaka stāsts (2008) kostīmu māksliniece atklāja, ka pirms katras izrādes viņa iegādājas vislabāko papīru, ko rūpīgi sagriež sloksnēs, izvēlas labākos zīmuļus un ķeras pie darba. "Rituāls paliek rituāls – tur nekas nav mainījies," pirms M.Butterfly pirmizrādes, kas notiks 8. novembrī, saka Ilze Vītoliņa. Lai radītu tērpus, ir savākts ļoti daudz materiālu un notikušas tikšanās ar dažādiem speciālistiem. "Šī tēma ir ārkārtīgi plaša, dziļa un līdz galam neapgūstama," par Ķīnas kultūru saka māksliniece, turklāt šī apgūstamība neesot laika vai darba jautājums. "Tā ir vesela pasaule, kas ir tik sarežģīta, ka – lai arī kā es censtos, tā būs tikai virskārta – es nevaru pretendēt uz to, ka tā būs līdz galam izzināta tēma," viņa piebilst.
Ilzes Auzānes sarunu ar kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu lasi 7. novembra KDi!