Tajā brīdī Glumovs pieņem lēmumu, ka nepieciešams talantīgi blefot un izmantot savu talantu, lai izvirzītos. Glumovs sāk rakstīt „slavas dziesmas” un runas augstiem ierēdņiem, kuri no viņa pamazām kļūst atkarīgi. „Izrāde būs par mūžīgo cīņu starp jaunību, talantu un ļoti konservatīvajiem sabiedrības likumiem. Tieši tāpat kā to attēlojis A. Ostrovskis savā lugā. Šī tēma šodien, iespējams, ir vēl aktuālāka nekā Ostrovska laikā,” stāsta izrādes režisors M. Gruzdovs. „Lai gan lugas darbība notiek Maskavā, tomēr izrādes telpa ir Pēterburgas centrs. Tas tāpēc, ka lugas norises laikā Krievijas galvaspilsēta bija Pēterburga - sapņu un ieceru piepildījuma pilsēta. Visi, kas dzīvoja Maskavā, vēlējās nokļūt Pēterburgā - augstākās sabiedrības krējuma notikumu virpulī,” turpina režisors.„Par to, kādu es redzu Glumovu. Jāpiesauc Žadovs no Ienesīgās vietas, to visi zinās, jo pirms dažiem gadiem Kaca izrāde te labi gāja. Žadovs bija ideālists, ar saviem principiem gan dzīvē attiecībās ar cilvēkiem, gan darbā, un sabiedrība viņu salauza. Glumovs ir kā Žadova jaunākais brālis, piedzimis un izaudzis daudz „gudrāks” - viņš jau ir sapratis, ka, ejot taisnu ceļu, neko sasniegt nav iespējams, jābūt uzņēmīgam, jāprot citus apvest ap stūri, jābūt nedaudz bandītam. Jāpanāk situācija, ka citi ir no tevis atkarīgi, nevis tu no citiem. Turklāt par vienu un to pašu cilvēku ļoti viegli ir uzrakstīt gan asu epigrammu, gan glaimojošu slavas dziesmu. Nekādas atšķirības no šodienas PR. Ne jau velti PR taisītāji šodien nosaka toni un ir vieni no svarīgākām figūrām šai sabiedrībā,” norāda izrādes režisors M. Gruzdovs.„Man personīgi Glumova tēls ir pilnībā saprotams un es pat varu vilk zināmas paralēles ar sevi - mums abiem ir 30 gadi, vēlme sevi maksimāli realizēt un iespēja paļauties tikai uz sevi - saviem spēkiem, savu intelektu un spējām, lai ko sasniegtu. Patiesībā mūsdienās „glumovisms” ir sastopams gandrīz visur. Šajās dienās tas īpaši spilgti katru vakaru parādās televizora ekrānos, tikai šie „glumovi” nav ne tik gudri, ne apdāvināti kā A. Ostrovska oriģināls,” skaidro Jegora Dmitriča Glumova lomas atveidotājs Artuss Kaimiņš.Izrādes scenogrāfs Aigars Ozoliņš ir radījis ļoti reprezentablu spēles telpu ar Ermitāžas siluetu fonā. Izrādes kostīmu māksliniece ir Kristīne Abika. Epigrammu un dzejas autors Sergejs Timofejevs.Izrādē piedalās Artuss Kaimiņš (Jegors Dmitričs Glumovs, jauns cilvēks), Daiga Gaismiņa (Glafira Kļimovna Glumova, viņa māte), Juris Lisners (Nils Fedosejičs Mamajevs, bagāts kungs, attāls Glumova radinieks), Dita Lūriņa (Kleoptra Ļvovna Mamajeva, viņa sieva), Ģirts Jakoļevs (Krutickis, vecis, ļoti svarīgs kungs), Uldis Anže (Ivans Ivanovičs Goroduļins, jauns un svarīgs kungs), Inga Misāne (Sofija Ignatjevna Turusina, bagāta atraitne, no kupču dzimtas), Sanita Pušpure (Mašeņka, viņas radiniece), Ivars Kļavinskis (Jegors Vasiļjičs Kurčajevs, huzārs), Mārtiņš Egliens (Golutvins, nav nodarbošanās), Astrīda Kairiša (Manefa, sieviete, kas zīlē un pareģo), Kaspars Dumburs un Toms Liepājnieks (kalpotāji). Arī gudrinieks pārskatās pirmizrāde notiks 21. septembrī, tuvākās izrādes 22., 29. septembrī, 4., 5.,14.,21. oktobrī.
Mihails Gruzdovs Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi Arī gudrinieks pārskatās
Režisors Mihails Gruzdovs Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis Aleksandra Ostrovska lugu Arī gudrinieks pārskatās, portālam Diena.lv pavēstīja Latvijas Nacionālā teātra mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča.Izrāde ir stāsts par jaunu, skaistu un ļoti talantīgu cilvēku - Jegoru Dmitriču Glumovu, kurš vienā brīdī pēkšņi saprot, ka viņam turpmāko trīsdesmit, četrdesmit gadu laikā nav citas perspektīvas kā „stāvēt rindā”, lai dabūtu savam talantam atbilstošu darbu un vietu augstākajā sabiedrībā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.