Gluži nesen – 29. novembrī – notika Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieku godināšanas vakars, kurā tika uzņemti trīs jauni biedri, viņu vidū Āris Jānis Rozentāls. Šo statusu baudīt viņam nenācās ilgi – 3. janvārī ilggadējais Dailes teātra aktieris aizgāja mūžībā 81. mūža gadā.
Latvijas Teātra darbinieku savienības dotajā raksturojumā minēts, ka Āris Rozentāls ienācis Dailes teātrī Eduarda Smiļģa ēras beigās, nospēlējot epizodiskas lomas Pētera Pētersona veidotajā Raiņa Uguns un nakts 1965. gada iestudējumā. Pēterim Pētersonam patika intelektuāli aktieri, personības, kas veidotu viņa – domubiedru – teātri, un tāds bija Āris Rozentāls. Teātra vēsturnieces Lilijas Dzenes raksturojumā – savrups talants, ko turpmākajos gados novērtējuši arī nākamie Dailes teātra mākslinieciskie vadītāji. "Viņa personībai piemīt aristokrātisms, tam raksturīgs temperaments, kas arī noteicis to, ka viņš nospēlējis virkni dažādu laiku aristokrātu. Īsti aristokrātiska ir arī aktiera padziļinātā interese par mākslas vēsturi, kas attīstīta studijās Mākslas akadēmijā. Lauku puiši, vīri un vecīši nav viņa lomas – tām viņš ir par smalku, izsmalcinātas manieres tiem neder. Toties viņa savdabīgums lieti derējis dažādu spilgtu, īpatnu raksturu veidošanā. Viņš māk saskatīt būtisko un precīzi to iemiesot darbībā. Un Āri Rozentālu nevar nedzirdēt – viņa dikcija ir paraugs, kādam ir jābūt šim aktiera instrumentam," teikts aktiera portretējumā, ko tobrīd sniegusi Dailes teātra pārstāve Laura Leimane.
Pērn iznākušajā Ulda Pūcīša dienasgrāmatā ik pa brīdim pazib arī Āris Rozentāls – kursabiedrs un zināmā mērā konkurents, ar kuru nācies arī dublēties, ar nelielu skaudību nopūšoties par Ārim Rozentālam dabas doto stāju un balsi. Pedagogi viņu tolaik ieskaitījuši varoņlomu izpildītājos. Pirmie darbi Daugavpils, vēlāk Liepājas teātrī, bet pamatā viss darba mūžs Dailē. "Āris Rozentāls bija erudīts mākslinieks, personība ar aristokrātisku stāju un temperamentu, tāpēc viņa nospēlēto lomu sarakstā ir virkne dažādu augstdzimušu personu. Viņa talanta savdabība lieti derēja arī visādu īpatņu lomām, kam Āra Rozentāla mīklainais smaids piešķīra noslēpumainu ēnojumu. Līdz ar izkopto dikciju, ar unikālo balss tembru un plastisko izteiksmību viņa spēlētie tēli ieguva to spilgto citādību, kas varēja radīt suģestējošu iespaidu," atvadvārdos saka Dailes teātris.
Dienas arhīvā ir Teklas Šaiteres 2012. gada intervija ar mākslinieku, kuram tajā sezonā, gaidot 75. dzimšanas dienu, lomas nebija plānotas. "Iespējams, satriekts būtu cilvēks, kuram teātris ir visa dzīve. Taču teātris ir tikai smalka spēle, un katram jāzina savs laiks. Priecājos, ka joprojām ar vienu kāju varu būt uz skatuves, jo teātris nosacīti ir jaunu cilvēku lieta. Man vienmēr bijis ko darīt arī ārpus teātra. Jā, esmu labā formā, bet ar to par maz. Mana nervu sistēma ir nogurdināta un nodilusi. Nevēlos vairs pārdzīvot, ciest, raudāt uz skatuves. Es arī vairs nelasu dramatiskus darbus, neskatos melnās filmas un izrādes," viņš toreiz teica, pats savu darbu raksturodams šādi: "Varu jebkuru mazu lomiņu izvērst par rozīnīti, kaut tas ir ļoti koncentrēts darbs. Lielā lomā vari iešūpoties, bet mazā uzreiz jāķeras vērsim pie ragiem."
Līdztekus darbam Dailes teātrī 1981. gadā Āris Rozentāls absolvējis Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures nodaļu. Par savu lielāko bagātību viņš saucis milzīgo fonotēku no klasikas līdz romantiķiem, jo pats esot romantiķis. Un daudzās grāmatas par filozofijas un vēstures jautājumiem, enciklopēdijas. "Filozofija man nepieciešama, lai nejustos kā uz brūkoša ledus krāvuma. Kas esam, no kurienes nākam, uz kurieni ejam? To nezinām. Bet skaidri zinu, ka dzīve turas uz mīlestības un darba."
Aktiera kontā bija vairāk nekā 140 lomu teātrī un 10 kinofilmās. Pēdējās sezonās lielākoties spilgtas epizodes. Piemēram, Trūmena loma izrādē Nakts vēl nav galā (2014), kuru kritiķe Līvija Dūmiņa nosauca par pērli, pamatojot: "Šarmants, gudrs, vīrišķīgs, ar humora izjūtu." Tāpat Fredriksons Kena Kīzija Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (2015), Dr. Kalnagailis Ē. Hānberga Ērtas dzīvošanas mirklīšos (2015), Seniors N. Keiva Bannija Manro nāvē (2017), Vectēvs T. Vinterberga, M. Rukova Svinībās (2017), kā arī Ojārs A. Ščerbaka drāmā Balta vārna melnā krāsā (2018).
Atvadīšanās no aktiera Āra Rozentāla notiks 8. janvārī plkst. 13.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.