Šoreiz žūrijā ir piedalījušies 52 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvisti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti, lai noskaidrotu labākos.
Sieviešu stāsti
Vienu no māla statuetēm šajā vakarā ieguva rakstniece Egita Kancāne par savu debijas stāstu krājumu Syltuo mola, kurā ir apkopoti daļēji autobiogrāfiski bērnu piedzīvojumu stāsti par notikumiem Vārkavas puses Andiņu ciemā laika posmā no 1989. līdz 1990. gadam un kurš ir sava veida piemineklis šai vietai, tā laika notikumiem un cilvēkiem. Laureātu vidū bija arī dzejniece Ligija Purinaša ar savu debijas dzejas krājumu Sīvīte, kas vēsta ne tikai personīgo, bet arī Latgales XX gadsimta sieviešu stāstu. Jāatzīmē, ka šogad Latgaliešu kultūras gada balva tika pasniegta jau divpadsmito reizi un pa šo laiku ir piedzīvojusi izmaiņas gan plašumā, gan arī kvalitātē. "Visvairāk priecē, ja parādās jauni vārdi," piebilst latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte.
Vēl viena Boņuka godalga nonāca pie autores Annas Rancānes par viņas darbu Aiz azara bolti bārzi..., kas ir dokumentāls vēstījums par izcilās diriģentes un pedagoģes Terēzes Brokas dzīvi un ieguldījumu Latgales un Latvijas kultūrvides saglabāšanā un attīstīšanā. Māla statuete tika piešķirta arī žurnālistei Ausmai Spruktei. Sešus gadus viņa strādā Latgales Reģionālajā televīzijā un rūpējas par to, lai latgaliešu valoda būtu dzirdama arī televīzijas ekrānos. Pagājušajā gadā žurnāliste turpināja stāstīt par notikumiem Latgalē un sāka veidot pirmo televīzijas raidījumu bērniem latgaliešu valodā Žik! un sižetus Latvijas Radio raidījumam Kolnasāta.
Skarbajos plašumos
Šajā vakarā tika apbalvota leģendārajam podniekam Evaldam Vasilevskim veltītā izstāde Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrā un mākslas zinātnieces Evijas Vasilevskas veidotais izdevums par viņa dzīvi, darbu un ieguldījumu Latgales podniecībā. Boņuka balvu saņēma arī Dagdas novada folkloras centra vadītāja Inta Viļuma, kura visa gada garumā ir aktīvi strādājusi pie Dagdas tradicionālās kultūras popularizēšanas un godā celšanas. Viens no svarīgākajiem darbiem – laista klajā Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota, kas ir izzinošs materiāls par Latgales tradicionālās kultūras vērtībām Dagdas novadā.
Žūrijas izraudzītajā desmitniekā iekļuva grupa Bez PVN par pagājušajā gadā izdotajām dziesmām un mūzikas videoklipiem – Nabyus baiss(t) un Apveļc! – un sarīkoto koncertu Rūbeži Latgales vēstniecībā Gors. Ar māla statueti tika izcelta arī režisora Arņa Slobožaņina dokumentālā filma Latgalīši Sibirī, kas ir emocionāls, dinamisks un vēstures faktos balstīts kinodarbs par latgaliešiem Sibīrijā un atklāj, kā viņu ģimenes ir nonākušas un dzīvojušas šajā tālajā, skarbajā zemē (gan dokumentālo filmu, gan arī koncerta Rūbeži ierakstu var noskatīties interneta vietnē youtube.com).
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 24. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!