"Festivāla norises datumi sakrīt ar Londonas Olimpisko spēļu laiku. Un līdzīgi, kā droši vien tradicionāli teiks Londonas Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā, ka "šīs bija vislabākās spēles", arī man gribas teikt, ka šī gada festivāla programma ir izdevusies visblīvākā un, šobrīd pat liekas, ka vislabākā," uzskata festivāla direktors Juris Žagars.No 27. jūlija līdz 19. augustam Cēsīs būs skatāmas festivāla vizuālās mākslas programmas četras izstādes. Festivāla centrālā izstāde Eksperiments un izcilība (kuratore Daiga Rudzāte) tradicionāli notiks 19. gadsimtā celtajā alus brūzī. Arī šogad tajā piedalīsies virkne Latvijas mākslinieku: Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs, Andris Eglītis, Krišs Salmanis, Harijs Brants, Inta Ruka, Sarmīte Māliņa, Atis Ieviņš un Andris Grīnbergs, radošā apvienība Orbīta un Indriķis Ģelzis, savukārt brūža pagalmā būs skatāms lietuviešu Audra Buča un Valda Ozarinska lielformāta vides objekts Black Pillow jeb Melnais spilvens (kurators Kestutis Kuizins no Lietuvas).Cēsu izstāžu namā būs iekārota ekspozīcija, kas veltīta latviešu glezniecības klasiķa Rūdolfa Piņņa 110 gadu jubilejai, piedāvājot skatītājiem unikālu iespēju baudīt latviešu glezniecības ikonas darbus no kolekcionāru Dinas un Jāņa Zuzānu un Irīnas un Māra Vītolu, kā arī Rūdolfa Piņņa ģimenes privātajiem krājumiem. Izstādes kuratore ir Sniedze Kāle.Savukārt Cēsu pils klēts telpās notiks divas skates. Parīzē dzīvojošā horvātu izcelsmes mākslinieka Braco Dimitrijeviča personālizstāde Kuģošana pēcvesturē (Sailing to Post-History) un lielformāta fotoinstalācijas no sērijas Ikdienas garāmgājējs (Casual Passer-By) iepazīstinās ar unikālu Eiropas laikmetīgās mākslas personību. Braco Dimitrijevičs tiek uzskatīts par vienu no konceptuālās mākslas aizsācējiem, viņa darbi ir eksponēti pasaules ievērojamākajos muzejos un mākslas galerijās, personālizstādes organizētas Teita galerijā Londonā, Bernes Kunsthallē, Ludviga muzejā Ķelnē un citur. Izstādes kuratore ir Astrīda Rogule. Cēsu pils klētī būs skatāma arī foto projekciju izstāde Mūza, kuras galvenā varone ir latviešu izcelsmes astoņdesmito gadu amerikāņu supermodele Dovanna (Anna Pagovska). Viņa bijusi mūza pasaulslaveniem fotogrāfiem – Robertam Meipltorpam, Ričardam Avedonam, Džozefam Astoram, Mario Testīno un Kevinam Higinsam. 27. un 28. jūlijā izstādē būs apskatāma arī tēmai veltīta video instalācija, ko radījis multimākslinieks Artis Dzērve.Pirmās festivāla dienas noslēgumā, 27. jūlijā plkst.22.30, notiks Kaspara Putniņa un Ginta Gabrāna veidots audiovizuāls pasākums Mūžīgā gaisma Cēsu pils parka estrādē, kur varēs ļauties Ginta Gabrāna atomu, molekulu un gaismas videoprojekciju un Kaspara Putniņa sagatavoto mūzikas ierakstu mijiedarbības eksperimentam.Festivala devīzi "Eksperiments un Izcilība" mūzikas programmā visspilgtāk iemiesos divi galvenie koncerti – klasiskās mūzikas koncerts Romantiskas simfoniskās gleznas un mūsdienu mūzikas koncerts Eksperiments un izcilība. Šnē un domubiedri.28. jūlijā koncertā Romantiskas simfoniskās gleznas maestro Ģintars Rinkēvičs un Liepājas simfoniskais orķestris piedāvās izcilu romantiskās mūzikas programmu. Tajā iekļauta Sergeja Rahmaņinova jaunībā radītā Pirmā simfonija, lietuviešu ģēnija Mikaloja Čurļoņa simfoniskā poēma Mežā un Edvarda Grīga skaistais Klavierkoncerts, kura solo partiju atskaņos mūsu izcilais pianists Vestards Šimkus. Savukārt 3. augustā koncertā Eksperiments un izcilība. Šnē un domubiedri muzicēs kamerorķestris Sinfonietta Rīga un jauniešu koris Kamēr... diriģenta Normunda Šnē vadībā. Šī koncerta lielākā intriga būs lielformāta vokālinstrumentāla opusa pirmatskaņojums. Skaņdarbu, kam dots nosaukums Mākoņu vērošana, festivāls pirms diviem gadiem pasūtīja jaunajai lietuviešu komponistei Justei Janulītei. Koncertā vēl skanēs pasaulslavenā somu mūsdienu komponista Magnusa Lindberga Vijolkoncerts, kurā ārkārtīgi virtuozo un sarežģīto vijoles solo partiju izpildīs temperamentīgā latviešu vijolniece Eva Bindere. Mūsdienu mūzikas sadaļu koncerta programmā līdzsvaros Riharda Vāgnera briljantā Zīgfrīda idille.
Festivāla teātra programmas pamats ir Latvijas Nacionālā teātra pēdējo divu gadu trīs labākās izrādes – Lūgšana resnajai tantei, kas ieguvusi Spēlmaņu nakts balvu kā labākā 2010./2011. gada sezonas dramatiskā teātra izrāde un Pēteris Krilovs kā labākais 2010./2011. gada sezonas režisors, kā arī Nikolaja Gogoļa Mirušās dvēseles, kas ieguvusi Spēlmaņu nakts balvu kā labākā 2009./2010. gada sezonas dramatiskā teātra izrāde. Trešā izrāde būs šīs sezonas Latvijas Nacionālā teātra jauniestudējums – Tenesija Viljamsa Pērnvasar negaidot, kas jau ieguvusi divas 2011./2012. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācijas.
Festivāls noslēgsies 18. augustā ar Džoakīno Rosīni operas Seviljas bārddzinis īpaši Cēsu pilsdrupu estrādei pielāgotu Latvijas Nacionālās operas iestudējumu Aika Karapetjana režijā. Seviljas bārdzinis saņēma Lielo mūzikas balvu 2011, skatītāju balsojumā ieguva Latvijas Gāzes Gada balvu operai kā sezonas labākais iestudējums, savukārt Latvijas Televīzijas skatītāju balsojumā izrāde kļuva par raidījuma 100 g kultūras gada balvas Kilograms kultūras pirmā ceturkšņa uzvarētāju nominācijā Teātris. Figaro un viņa komandu Cēsīs pie pults vadīs Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Modests Pitrens. Titullomā redzēsim vīrišķīgi šarmanto solistu Jāni Apeini.
Jau no Cēsu mākslas festivāla pirmsākumiem Cēsu mākslas festivāla patrons ir SEB Banka. Valsts finansējumu festivālam šogad piešķīrusi Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ilggadējie festivāla oficiālie atbalstītāji ir SIA Latvijas Mobilais Telefons, kā arī SIA Alfor. Festivāls ir sadarbības projekts ar Cēsu pilsētas pašvaldību.
Biļetes uz mākas festivāla Cēsis 2012 notikumiem iespējams iegādāties visās Biļešu paradīzes kasēs, Cēsu Kultūras un informācijas centrā un festivāla laikā arī pasākumu norises vietās. Plašāka informācija: www.cesufestivals.lv.