Izstādes Ar zelta stīgām kuratore Irēna Bužinska atklāj, ka šīs ekspozīcijas priekšvēsture ir meklējama gadu senos notikumos, kad viņa gatavojusi gleznotājam un ārpus Eiropas mākslas pētniekam Voldemāram Matvejam veltīto izstādi Mākslas muzejā Rīgas birža (Voldemārs Matvejs bijis viens no pirmajiem pasaulē, kurš vērtējis Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas mākslu no estētiskā, nevis etnogrāfiskā viedokļa). Kuratore pētījusi materiālus par citu kultūru atspoguļojumu divdesmito un trīsdesmito gadu presē. Jau toreiz viņu ieinteresējis žurnāls jaunatnei Cīrulītis, kurš tika izdots no 1923. līdz 1940. gadam un no 1926. līdz 1934. gadam saukts par Jauno Cīrulīti.
"Sākotnēji mani piesaistīja pirmie numuri ar skaistajiem komiksiem," stāsta Irēna Bužinska. Viens no žurnālā publicēto zīmējumu sēriju galvenajiem varoņiem ir zēns, vārdā Uciņš, kurš vairākus gadus pirms amerikāņu kultūras ikonas Supermena izgudrošanas lidoja pa gaisu, tiesa, sapnī. "Uciņš sāk vēcināt rokas. Un – brīnums – viņš var lidot! Viegli, kā pūka, viņš paceļas gaisā. Pāri ērkšķu krūmam. Pāri jāņogu krūmam. Pāri ķirsei, pāri ābelei, pāri bumbierei," 1923. gada 13. numurā raksta literāts Jūlijs Krūmiņš, kurš savu radīto tēlu sūta dažādos ceļojumos. "Šis žurnāls ir atvērts pasaulei, caur kuru bērni labāk iepazīst paši sevi," uzsver kuratore.
Smalkās kurpītes
"Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā kolekcija www.periodika.lv ir mūsu neatklāto dārgumu krātuve," uzskata Irēna Bužinska. Tās saturs slēpj daudz pārsteigumu, kuru celšana gaismā ne tikai bagātina priekšstatu par latviešu kultūras vēsturi kopumā, bet arī iepazīstina ar iepriekš maz apzinātām epizodēm izcilu rakstnieku un mākslinieku radošajā biogrāfijā. Piemēram, Sigismunds Vidbergs, kurš slavens ar savām "frivolajām jaunkundzītēm", ir radījis ilustrācijas Jaunā Cīrulīša Dziesmu svētku numuram ar tautumeitām uz vāka. Kādas smalkas kurpītes! "Tajā laikā bija mēģinājums radīt modernizētu tautastērpu," paskaidro kuratore.
Vairāk nekā gadu – no 1926. gada sestā numura līdz 1927. gada desmitajam numuram – žurnāla atbildīgais redaktors bija Rainis. Tas ir labi zināms, taču maz pētīts fakts. Šajā laikā līdzās latviešu autoru darbiem Jaunajā Cīrulītī sāka publicēt Viljama Šekspīra, Ļeva Tolstoja un Žana de Lafontēna sacerējumus, savukārt žurnāla vāka noformējumu un krāsainās atvēruma ilustrācijas darināja pazīstami Latvijas mākslinieki: Aleksandra Beļcova, Uga Skulme, Oto Skulme, Ansis Cīrulis, Indriķis Zeberiņš, Niklāvs Strunke un citi. "Pasaules klasika un mūsu pašu izcilie meistari," akcentē Irēna Bužinska, kura izstādei ir izvēlējusies 24 ilustrācijas.
Sirdsšķīstais naivums
Jaunajā Cīrulītī tika publicēti bērnu un jauniešu sacerējumi un zīmējumi. Daži no šiem autoriem vēlāk kļuva par pazīstamiem māksliniekiem. "Alūksnieši ļoti lepojas ar novadnieku Aleksandru Šutku," stāsta Irēna Bužinska. Pirmās ilustrācijas žurnālam viņš radīja pusaudža vecumā un turpināja to darīt vairāku gadu garumā. Kādu laiku mācījies Rīgas Tautas augstskolas mākslas studijā pie Romana Sutas. "Sirdsšķīsts naivums, kam virsū klājas divdesmito trīsdesmito gadu stilistiskās ietekmes, un veidojas ļoti interesants mikslis viņa radošajā rokrakstā, kurā ir gan laika noskaņa, gan neviltota vēlme piedāvāt savu skatījumu."
Praktiskus padomus bērniem rotaļlietu izgatavošanā sniedza literāte Antonija Āre, kuras aprakstus papildināja viņas meitas Zinas zīmējumi. Tieši viņai Rainis uzticēja savas dzejas izlases Divpadsmit mēneši māksliniecisko noformējumu. 26. septembrī Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā notiks radošā darbnīca, kurā XXI gadsimta bērniem būs iespēja izveidot rotaļlietas pēc paraugiem, kas redzami žurnāla Jaunais Cīrulītis lappusēs. Irēna Bužinska piebilst, ka daudzas no publicētajām lietām nav zaudējušas savu aktualitāti arī pēc astoņdesmit gadiem – tās var lasīt, mācīties. "Esmu kļuvusi par šī žurnāla fani," viņa atzīst.
Izstāde
Ar zelta stīgām. Jānis Rainis, žurnāls Jaunais Cīrulītis un latviešu mākslinieki
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā līdz 10. oktobrim