Aleksandra Čaka balvas pasniegšana aizsākās dzejnieka simtgadē 2001. gadā, un ik pēc diviem gadiem to pasniedz par mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, grāmatniecībā, dizainā, arhitektūrā, kā arī A. Čaka radošā mantojuma izpētē, popularizēšanā un tulkošanā.
Izvērtējot visus 2023. gada pieteikumus, balvas žūrijas komisija nolēma piešķirt trīs Aleksandra Čaka balvas un vienu veicināšanas balvu par radošu ieguldījumu Rīgas pilsētas kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, kā arī dzejnieka personības un literārā devuma aktualizēšanā.
Izvērtējot pieteikumus un iepazīstoties ar visiem kultūras notikumiem, Aleksandra Čaka balvas žūrijas komisija nominācijā Par mākslinieciski augstvērtīgu un novatorisku Rīgas interpretāciju nolēma piešķirt veicināšanas balvu māksliniecei Inetai Freidenfeldei par izstāžu ciklu Pilsētas eņģeļi un atvērtajām darbnīcām Dievišķās ekosistēmas.
Par novatorisku koncertprogrammas izveidi orķestra Rīga 50. jubilejas Galā koncertam, kurā izskanēja jaundarbi – Ilonas Breģes Simfonija Rīgai un Jāņa Lūsēna, Valta Pūces un Kārļa Lāča vokāli instrumentālais dziesmu cikls Rīgas pastkartes Aleksandra Čaka balvu saņēma Valdis Butāns.
Par inovatīvu skatījumu uz Rīgas vēsturisko arhitektūru monogrāfijā Antīkie tēli Rīgas ielās Aleksandra Čaka balvu saņēma Harijs Tumans.
Par Latvijas literatūras personību piemiņas iedzīvināšanu un kultūrdobes Emīlija Čadaraine un Aleksandrs Čaks izveidošanu Pētera Upīša Dārzkopības muzeja Ceriņu dārzā Dobelē Aleksandra Čaka balvu saņēma Inese Šinta.
Aleksandra Čaka balvas ceremoniju vadīja un apmeklētājus ar kultūras programmu priecēja aktieris Mārtiņš Vilsons, Rīgas kamerkoris Ave Sol diriģenta Andra Veismaņa vadībā un pianists Aldis Liepiņš.