Īpaši radošajai darbības nedēļai Radi! rīkotajā preses konferencē kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende norādīja, ka radošums un radošas biznesa iespējas ir tas, ko Latvija var izmantot, lai veicinātu nācijas stiprumu. "Man ir tas prieks paziņot, ka mums Latvijā beidzot būs radošā nedēļa, radošā Latvija un Radi!. Tāpat man ir gods, ka notiek starpministriju sadarbība un iesaistīšanās, rādot, ka tas ir nozīmīgi un svarīgi," uzsvēra Jaunzeme-Grende. Viņa atzīmēja, ka radoša Latvija ir stratēģiska sadarbības platforma, kuras galvenais mērķis ir vairot Latvijas radošo potenciālu.Tāpat ministre atsaucās uz Roberta Ķīla stratēģisko materiālu Latvija 2030, kurā norādīts, ka nācijas stiprums sakņosies valsts kultūras vērtībās. Radošās darbības nedēļa Radi! sevī ietver arī mēģinājumus savienot politisko un ekonomisko darbību ar radošām idejām un resursiem. Jaunzeme-Grende norādīja, ka arī Nacionālajā attīstības plānā 2014-2020 viens no būtiskākajiem uzsvariem tiek likts tieši uz radošo industriju biznesa platformu, sadarbojoties radošiem cilvēkiem, ministriem un citiem partneriem. "Radi! dod cerības, ka mēs Latvijā, patiešām būdami radi, varēsim paveikt daudzas lietas kopā," pauda kultūras ministre.Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas nedienas galvenokārt ir saistītas ar to laika posmu, kad Latvijas ekonomika nebija radoša. "Jebkuru uzņēmumu darbības jēga ir radīt, sniegt pievienoto vērtību, tāpēc novēlējums radīt ir labākais, ko mēs spējam sniegt," norādīja Pavļuts. "Radošās industrijas sevī ietver intelektuālā kapitāla ieguldījumu, un Latvijas ekonomikai nākotnē ir jābūt radošai." Viņš skaidroja, ka Latvijai ir svarīgi savu eksportu nākotnē veidot sarežģītāku un augstvērtīgāku, pat rūpniecisko piedāvājumu padarot par radošu, jo radošai pieejai nevajadzētu būt robežām, visām jomām pārklājoties un esot sinerģijā. "Mums ir jāatrod veids, kā uzņemties radošu un finansiālu risku, pieņemot kļūdas procesā. Radošumam ir jāizpaužas savstarpējas uzticēšanās veidā," turpināja Pavļuts. Viņš arī atzina, ka turpmāk Ekonomikas ministrija atbalstīs radošas Latvijas platformu un tās mērķus.Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norādīja, ka radošo industriju un radošas Latvijas ideja parādījās jau 2004. gadā, vienīgi tagad attīstoties par daļu no politiskās realitātes. Viņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi seminārus izglītības pārvalžu vadītājiem par radošas izglītības iespējamību, kā arī mācību iestādēm tiks piedāvāta metodoloģiski izstrādāta programma, kur skolās visos mācību priekšmetos tiks mācīts radošums. "Tā būs iespēja, kā bērniem jau no mazotnes attīstīt radošumu un radošu pieeju darbam," minēja ministrs.Britu padomes pārstāve Ilze Saleniece uzsvēra, ka Radi! un Latvijas radošo industriju attīstības galvenais motīvs ir radošums, nauda un mīlestība. "Galvenais ir saprast, kā ir jāveido harmoniska mijiedarbība starp šiem trim elementiem," norādīja I. Saleniece. Tāpat radošuma nedēļas laikā Latvijā ieradīsies daudzi pārstāvji no Lielbritānijas, eksperti un starptautiskas organizācijas, jo ir ļoti svarīgi veidot un veicināt starptautiskas sadarbības saiknes ārpus Latvijas, uzsverot, ka radošā darbība un radošās industrijas arī Britu padomei ir galvenais attīstības mērķis un uzdevums. "Ļoti būtiski ir uzsvērt, ka radošās darbības nedēļas laikā aktivitātes notiks visā Latvijā, veicinot radošuma izpausmes arī reģionos," turpināja Saleniece.Kā galvenās jomas Radi! viņa nosauca radošo pārvaldību, kas ir jauns tematisks virziens, ļaujot par radošumu runāt politiskā līmenī, iedzīvinot radošumu kā procesu ne tikai Rīgā, bet arī reģionu pašvaldībās. Pārējās jomas ir radoša izglītība, radoša uzņēmējdarbība, radoši novadi un radoša identitāte.Savukārt Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra vadītāja Dace Melbārde norādīja, ka kultūras un kultūras industriju attīstības lēciens Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā ir bijis diezgan straujš, un radoša pieeja ekonomiskajiem risinājumiem ir viens no globāli izvirzītajiem jautājumiem. "Radošums nespēs pilnībā atrisināt pasaules ilgtspējas jautājumu, bet caur radošu domāšanu var atrast daudzus risinājumus, lai pasaule būtu ilgtspējīgāka," secināja D. Melbārde. Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas cilvēku kapitāls ir ļoti radošs, tomēr ir jābūt arī politiskajām un ekonomiskajām iestrādnēm, kas līdz šim nebija ieviestas. Un kā vienu no veiksmīgākajiem radošās industrijas produktiem Latvijā viņa nosauca grupu Instrumenti.Grupas_ Instrumenti _dalībnieki norādīja, ka mūzika lielā mērā ir tīrā biznesa joma, taču arī tajā tikai ar ciešu, nemaināmu viedokli mūziķi ir nolemti neveiksmei. "Mēs ar lielu prieku strādājam netradicionālos, radošos veidos, un šis ir īstais laiks, lai paliktu Latvijā, jo attīstība šeit sāk līdzināties Islandes vai pat Igaunijas piemēram, kas ir ļoti daudzsološi," stāsta Jānis Šipkēvičs. Instrumenti minēja, ka Latvijā arī ārpus mūzikas radošajā jomās ir cilvēki, kuriem ir liels potenciāls un kuri spēs sniegt finansiālu ieguldījumu valsts attīstībā.
Radi! laikā Rīgā un citviet Latvijā notiks spilgti pasākumi, prezentācijas, diskusijas, radošās darbnīcas, semināri un izstādes, būs iespēja klausīties izcilas Latvijas un Lielbritānijas, Nīderlandes un Igaunijas ekspertu lekcijas. Tāpat arī vakaros notiks radošas tikšanās, neformālas diskusijas, kas veicinās viedokļu apmaiņu un iespējamu jaunu radošu partnerību veidošanos. Pilna pasākumu programma atrodama www.radilatvija.lv.