Pagājušajā svētdienā, 25. augustā, Tartu Svētā Pāvila baznīcā notika Igaunijas filharmonijas kamerkora un Ziemeļvalstu slavenākā senās mūzikas ansambļa Concerto Copenhagen koncerts, kurā igauņu diriģenta Tenu Kaljustes vadībā skanēja Arvo Perta un Georga Frīdriha Hendeļa opusi. Vēl viena iespēja dzirdēt šo unikālo programmu būs pirmdien, 2. septembrī, festivāla Arvo Perta dienas atklāšanā Tallinas Svētā Jāņa baznīcā. Perta daiļradi koncertā pārstāv Siluana dziesma stīgu orķestrim, Trisagion stīgu orķestrim un Stabat Mater jauktajam korim un stīgu orķestrim, programmu papildina Hendeļa Concerto Grosso Re mažorā Op. 6, Nr. 5 un Dixit Dominus solistiem, korim un orķestrim.
Dievišķā meklējumi
Šī ir pirmā reize, kad Concerto Copenhagen spēlē Arvo Pertu, un igauņa dižgara mūzikā Kopenhāgenas baroka orķestris cer pavērt jaunas skaņu ainavas un interpretācijas iespējas, ņemot vērā faktu, ka tā tiek izpildīta ar autentiskajiem instrumentiem. "Man vienmēr ir šķitis, ka liela daļa Perta darbu ir sacerēta baroka laikmeta stīgu instrumentiem, tāpēc mēs ar lielu interesi ļausimies komponista repertuāra izpētei kopā ar Igaunijas filharmonijas kamerkori," izziņojot neparasto sadarbības projektu, sacīja Concerto Copenhagen direktors Nikolajs de Fīne-Lihts.
"Kas ir kopīgs Pertam un Hendelim? Muzikāli vērtējot, var atbildēt – nekas. Bet varbūt abi komponisti meklē dievišķo? Hendelis ir ornamentācijas un virtuozitātes iemiesojums, savukārt Perts simbolizē tā visa prombūtni. Par to, kur slēpjas skaistums, lai spriež klausītāji," teica Concerto Copenhagen vadītājs.
2025. gada pirmajā pusē ierakstu kompānija Berlin Classics laidīs klajā Concerto Copenhagen un Igaunijas Filharmonijas kamerkora ieskaņoto Arvo Perta mūzikas albumu, pēc tam notiks kolektīvu kopīgā Eiropas turneja, kas būs veltīta komponista 90 gadu jubilejai.
"Arvo Perta daiļrade ir kā sacelšanās pret pēckara klasiku, kas, skarbi izsakoties, sludināja – skaļāk, ātrāk, vairāk! Perta mūzika ir citāda – tā ir maiga un lēna, tajā ir atkārtojumi un klusums. Senās mūzikas atskaņošanas prakse, ko pārstāv Concerto Copenhagen, arī radās kā sacelšanās pret norisēm pēckara Eiropas klasiskajā mūzikā, šis virziens – gluži kā Arvo Perts – meklē oriģinalitāti vienkāršajā un caurspīdīgajā, akcentē pazemību pret muzikālo materiālu un pēc iespējas īsāku ceļu no mūziķa izpausmes līdz klausītāja iespaidam. Perta mūzika aicina to atskaņot ar baroka instrumentiem – tā Concerto Copenhagen arī darīs," teikts Kopenhāgenas kolektīva paziņojumā.
Jau vairāk nekā trīsdesmit gadu Concerto Copenhagen ar vēsturisku izpratni un nelokāmu apņēmību pēta baroka, Vīnes klasicisma un agrīnā romantisma mūziku. Pašlaik Concerto Copenhagen ir viens no cienījamākajiem Eiropas senās mūzikas ansambļiem. Sava mākslinieciskā līdera Larsa Ulrika Mortensena vadībā Concerto Copenhagen apvieno metodisku pieeju vēsturiskajam materiālam ar māksliniecisku oriģinalitāti un nepārtrauktu izpildījuma stila un pasniegšanas veida attīstību. Kopš izveides 1991. gadā Concerto Copenhagen piedalās operas izrādēs, sniedz koncertus un veic ierakstus, kas gūst atzinību visā pasaulē.
Teātris pāri robežai
Piektdien, 30. augustā, Tartu Vanemuines koncertzālē notiks vēl viens Tartu 2024 programmā iekļautais koncerts – diriģenta Risto Josta vadībā skanēs Gustava Mālera grandiozā Astotā simfonija. Koncertā piedalīsies Vanemuines simfoniskais orķestris, Vanemuines operas koris, Valsts akadēmiskais koris Latvija, Tartu Universitātes kamerkoris, Tartu zēnu koris un solistu ansamblis. Biļetes uz koncertu Tartu ir pārdotas, taču sestdien, 31. augustā, šī simfonija skanēs Pērnavas koncertzālē, tur biļetes vēl ir pieejamas.
Vēl viens Igaunijas un Latvijas sadarbības projekts Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu afišā ir Viljandi teātra Ugala un Valmieras teātra kopdarbs Cosmopolitan/Kosmopolīts. Dramaturga Ota Kiluska lugu iestudē režisors Andress Normetss. Pirmizrāde teātrī Ugala notiks 14. septembrī, savukārt Valmieras publika šo darbu, kurā piedalās igauņu un latviešu aktieri, ieraudzīs 4. oktobrī.
Latvieši un igauņi satiksies arī izrādē pilsētvidē Läbi Linna: Valga+Valka, kas Valgā un Valkā tiks spēlēta no 4. līdz 6. oktobrim un no 10. līdz 12. oktobrim. Šis ir kopienas darbs, kura idejas autore un režisore ir Jānika Tammaru. Izrāde ir balstīta vietējo iedzīvotāju stāstos, skatītāji un izpildītāji satiksies ielās, pagalmos, dārzos un mežā, kā arī šķērsos divu valstu robežu.
Introvertiem jāatveras
Svarīgs notikums Tartu 2024 rudens cēlienā ir japāņu mākslinieka un komponista Rjodzi Ikedas personālizstāde, kas Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu būs skatāma no 2. novembra līdz 2025. gada 2. martam. Rjodzi Ikeda ir pazīstams ar savām audiovizuālajām performancēm un instalācijām. Mākslinieks īpaši muzejam rada divus jaunus darbus: audiovizuālu instalāciju, kas ir balstīta Tartu Universitātes Genomikas institūta zinātniskajos datos, un skaņas instalāciju, kas top sadarbībā ar Igaunijas filharmonijas kamerkori.
Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls piešķirts Tartu un Dienvidigaunijas reģionam – kopumā divdesmit pašvaldībām. Tartu 2024 programmā, kas tika svinīgi atklāta 26. janvārī, ir vairāk nekā tūkstoš notikumu. Projekta kopējais budžets – 26 miljoni eiro. Fonda Tartu 2024 prezidents Kuldars Leiss stāsta, ka gaidāmā atdeve reģiona ekonomikai varētu sasniegt 100 miljonu eiro.
"Tartu ir universitātes pilsēta, kas ir labi pazīstama Eiropā, taču Dienvidigaunija joprojām ir apslēpta pērle – mēs vēlamies to parādīt pasaulei," saka fonda Tartu 2024 prezidents Kuldars Leiss. Foto – Jegors Jerohomovičs
Eiropas kultūras galvaspilsētas gada vajadzībām netika būvēti jauni infrastruktūras objekti un netika dibinātas jaunas institūcijas – Tartu komanda uzskata, ka investīcijas ir jāiegulda cilvēkresursos. "Mums ir jāpievērš vairāk uzmanības sadarbībai gan lokāli, gan starptautiski. Līdz šim reģionā kultūra tomēr nav bijusi galvenā prioritāte. Cerams, ka 2024. gada notikumi palīdzēs apvienot un iedvesmot cilvēkus, kā arī veicinās attiecības ar Eiropas partneriem. Mums ir jāinvestē zināšanās, lai izaudzinātu jaunu kultūras menedžeru paaudzi un stiprinātu sakarus. Tas nozīmē, ka vērtīgākais Eiropas kultūras galvaspilsētas gada mantojums būs pieredze," uzsver Kuldars Leiss.
"Tartu ir universitātes pilsēta, kas ir labi pazīstama Eiropā, taču Dienvidigaunija joprojām ir apslēpta pērle – mēs vēlamies to parādīt pasaulei. Mums ir ļoti skaista daba, daudz ezeru un pakalnu, bet iedzīvotāju blīvums salīdzinājumā ar citiem Igaunijas reģioniem nav liels: kā paši sakām, mēs te dzīvojam, neredzot cits cita skursteņus. Dienvidigauņi ir introverti, bet šogad mums ir jāatveras, lai parādītu savu kultūru un dabu arī citiem," apgalvo Tartu 2024 prezidents.
Šogad reģions cer sagaidīt vienu miljonu apmeklētāju, no kuriem ārzemnieki veido piecus septiņus procentus. Tāds ārzemju viesu īpatsvars vidēji ir bijis arī citās Eiropas kultūras galvaspilsētās, piebilst Kuldars Leiss. Vēl divas 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Bādišle Austrijā un Būdē Norvēģijā.
Informācija: tartu2024.ee