Kopā ar režisoru un scenogrāfu Reini Suhanovu dizainere ir tās mākslinieciskās idejas un scenogrāfiskā iekārtojuma autore. Ap 300 kvadrātmetru plašajos Izziņas bēniņos tiek piedāvāta interaktīvi izzināma Latvijas vēstures ekspozīcija skolēniem, kā arī Rīgas pils vēstures iepazīšanas zona.
Latvijas muzeju kontekstā pašlaik tā ir plašākā Latvijas vēstures izziņas vieta tieši bērniem un jauniešiem, kurā zināšanu un pieredzes paplašināšana notiek, aktīvi iesaistoties. "Šeit nav vecuma sliekšņa," akcentē LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja Astrīda Burbicka un piebilst, ka galvenā auditorija ir 4.–9. klašu skolēni, taču aizraujošas nodarbes atrod arī paši jaunākie apmeklētāji un pieaugušie.
Zinātkāres telpa
Bērnu un jauniešu auditorijai veidotās Latvijas vēstures ekspozīcijas saturs ir ietverts septiņos izpētes skapjos, no kuriem katrs ir veltīts savam periodam. Pirms katra skapja atvēršanas var noskatīties īsu video par konkrēto laiku, lai pēc tam soli pa solim atklātu gandrīz 12 000 gadu ilgo Latvijas vēsturi. Šie skapji ir sava veida atsauce uz wunderkammer jeb zinātkāres skapjiem (šīs renesanses laikmetā Eiropā radušās kolekcijas ar neparastiem un retiem priekšmetiem tiek uzskatītas par muzeju priekštečiem – red.). "Man pašai kā mazai meitenei patika pieiet pie vecmāmiņas skapja, vērt vaļā atvilktnes un skatīties iekšā. Tu ieraugi kādu priekšmetu un uzreiz uzdod jautājumu: kas tas ir?" atminas U. Grants.
Pētot ikvienu skapi šajā ekspozīcijā, apmeklētājam paveras bagātīgs vēstures liecību un informatīvo materiālu klāsts, kas stāsta par cilvēku dzīvi Latvijā no akmens laikmeta līdz mūsdienām un katra vēstures posma nestajām pārmaiņām. "Mēs vēlējāmies radīt vietu bērniem un jauniešiem, kurā, lasot, klausoties, spēlējoties, pārģērbjoties un darot citas lietas, viņos rastos interese par Latvijas vēsturi un vēlme papildināt savas zināšanas," norāda LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja. Kopā ar viņu pie šīs nodarbību telpas bērniem un jauniešiem izveides ir strādājuši arī kolēģi Santa Cerbule, Kristaps Kalējs, Zane Lāce, Ilze Miķelsone, Elza Skutāne, Toms Ķikuts un citi darbinieki – pētnieki, krājuma glabātāji un restauratori.
Caur sajūtām
Izziņas bēniņos vēsturi var iepazīt caur aktīvu izpēti – svarīgi un bieži arī sarežģīti jautājumi tiek skaidroti caur attēliem, īsiem tekstiem, multimedijiem, kartēm, te atļauts pieskarties vēsturisko senlietu atdarinājumiem. "Bērni ir pārsteigti: tos var ņemt rokās?! Taktilā pieredze ir ārkārtīgi vērtīga, jo daudz ko mēs atceramies tieši caur sajūtām," uzsver dizainere. Šajos septiņos skapjos ir aplūkojami arī unikāli muzeja krājuma priekšmeti, kas veido spēcīgāku saikni ar vēsturiskajiem notikumiem. Tie ir īpaši sargājami, tāpēc novietoti vitrīnās aiz stikla. A. Burbicka atklāj, ka senākajiem eksponātiem ir aptuveni desmit tūkstoši gadu.
Tāpat vēsturi var iepazīt caur dažādām aktivitātēm: iegriežot ceļojuma ratu, pielaikojot tērpu detaļas, pārbaudot zināšanas jautājumu un atbilžu spēlē, balsojot par mūsdienu vērtībām, pat izmēģinot veiksmi veiklībā. "Pie dzelzs laikmeta skapja var izmēģināt darboties ar graudberzi, uzlikt plecos villaini un nofotografēties vienam pašam vai kopā ar ģimeni un draugiem," stāsta LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja un vērš uzmanību uz seno tērpu trafaretiem, kas mudina pielaikot tērpus. Tā esot kļuvusi par vienu no populārākajām izklaidēm.
Pakāpties augstāk
Izpētes skapji ir veidoti pa līmeņiem – no vienkāršākām lietām uz sarežģītākām virzienā no lejas uz augšu. Vairāku skapju pirmajā stāvā ir magnētiskās puzles, ko var salikt paši mazākie nodarbību telpas apmeklētāji. Viņiem ir paredzēti arī pakāpieni, ja pirmsskolas vai sākumskolas bērnu interese sniedzas augstāk, piemēram, līdz sadaļai akmens laikmeta skapī, kurā caur palielināmo stikliņu var aplūkot dzintara gabaliņus un rotas. "Vienkārši izlikti priekšmeti tā nepiesaista uzmanību kā iespēja palūkoties uz tiem caur palielināmo stikliņu, pie kura bērni pielīp kā bitītes," raksturo U. Grants, kura kopā ar R. Suhanovu ir meklējuši piemērotākos veidus vēstures stāstu stāstīšanai, ieguldījuši šajā projektā divus gadus aktīvas darbošanās un izmantojuši Eiropas muzeju apceļošanas laikā un teātrī gūto pieredzi.
Daudzslāņainu ruļļu slēģu princips ir izmantots varu maiņas parādīšanai jaunajos laikos. "Te var iepazīties ar šī vēstures perioda amatniecību, tirdzniecību un izglītību. Bīdāmās plāksnes rāda Rīgas pili un tai blakus esošā Ķeizariskā liceja ēku un audzēkņus. Te var redzēt, kā izskatījās tālaika bērni un jaunieši," teic LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja un piemetina, ka nodarbību telpas veidotāji ir pievērsuši uzmanību tam, lai mūsdienu bērni šajā ekspozīcijā varētu "satikt" savus vienaudžus no citiem laikiem.
Viņai pašai tuvs ir Latvijas nācijas veidošanās periods – straujš, dinamisks un iespēju pilns. Pēc tam ir Latvijas valsts dibināšanas un cerību pilnais jauncelsmes periods. Tam seko okupācijas laiks ar tā skarbo statistiku, novēlējumu uz apsveikuma kartītes: "Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgāku jauno gadu!", emigrējušo latviešu mantām, ķilavu konservu bundžu par godu Padomju Latvijas 25. gadadienai un liecībām par pretošanos okupācijas režīmam. Ekspozīcija noslēdzas ar neatkarības atjaunošanu un mūsdienām – no 80. gadu beigu un 90. gadu atmosfēras sajušanas līdz kaleidoskopam, kurā var skatīt Latvijas sasniegumus un padomāt par saviem priekšlikumiem, ko varētu pievienot. "Vai kaķis ir?" es pajautāju. "Kaķis ir!" atbild A. Burbicka.
Pavadot laiku
Otra zona nodarbību telpā atgādina par Rīgas pili kā Latvijas vēstures skatuvi. Te var iepazīties ar to saistītām personībām un notikumiem cauri laikiem. Turpat aplūkojami priekšmeti, kas atrasti Rīgas pils arheoloģiskajos izrakumos. Savukārt no magnētiskām aplikācijām var veidot tās iemītnieku tēlus ("Jānim Čakstem piešķirt zobenu!") un no sēžamklučiem salikt šo vareno, pirms 500 gadiem celto būvi.
Darbdienās Izziņas bēniņos notiek muzejpedagoģiskās nodarbības iepriekš pieteiktām skolēnu grupām, koncentrējoties uz noteiktiem laika periodiem mācību procesa ietvaros, savukārt nedēļas nogalēs un skolēnu brīvdienās, tajā skaitā garajā vasaras brīvlaikā, uz šejieni tiek aicināti individuālie apmeklētāji un ģimenes ar bērniem.
"Jaunie pētnieki var iepazīties ar visu ekspozīciju vai atsevišķiem skapjiem un atgriezties vēlreiz, jo būtu svarīgi saprast, ka uz muzeju var nākt vairākkārt – saturīgi pavadīt brīvo laiku vai vienkārši iegriezties lietainā laikā, lai izstaigātu Rīgas pils telpas un uzspēlētu galda spēli kopā ar ģimeni," mudina LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja.
Šī nodarbību telpa ir pirmā, ko LNVM ir iekārtojis atjaunotajā Rīgas pils daļā. Pēc laika tai sekos ekspozīcija par Latvijas vēsturi Straumējot laiku, kā arī Livonijas pilīm un sakrālajai mākslai veltītas ekspozīcijas.
Aktuālajai informācijai var sekot līdzi internetvietnē Lnvm.gov.lv.