Cildināsim izcilības, viduvējības pašas atradīs sev ceļu. Tā vai līdzīgi ir teikusi kāda latviešu kultūrā pazīstama personība. Un kāda cita ne mazāk pazīstama uz šo citātu nesen bija atsaukusies savā rakstā.
Man kolēģiem no sirds jāatvainojas, ka pārkāpju autortiesību likumu. Šobrīd vairs nekādi nespēju atcerēties, kurā izdevumā (lai dzīvo kultūras izdevumi!) izlasīju šo lielisko domu, bet bez šī citāta nav iedomājami mani ievadvārdi. Tieši tā – cildināsim izcilības, jo viduvējības pašas sev atradīs ceļu. Izlauzīs. Uzrāpsies. Pieprasīs. Uzstās. Apvainosies. Pagrūdīs izcilību, pieklauvēs pie durvīm un sabārs, ka ordenis nav piekārts pie krūts jau agrāk.
Dienas gada balva kultūrā ir laikraksta tradīcija kopš 2001. gada. Balvas tradīcija nozīmē teikt paldies mākslas personībām, kas gada laikā visdažādākajās intonācijās iedvesmojušas un ļāvušas justies tuvāk harmonijai un spēkam, bet tikpat lielā mērā "kutinājušas" un rādījušas priekšzīmi, kā būt nepareiziem, dulliem, rakstīt pāri rūtiņām.
Ilgu laiku tā bija vienīgā balva, kas vienkopus izgaismoja īpašus kultūras gada sasniegumus dažādās mākslas jomās. Jau vairākus gadus sava līdzīga balva ir arī Latvijas Televīzijas raidījumam 100 g kultūras. Šogad Kilograms kultūras 2014, apvienojoties ar Latvijas Radio kultūras redakcijas kolēģiem, izskanēja īpaši redzami un sabiedrībai tīkami. Par to prieks. Latvijā kultūras lauciņā nav iespējama greizsirdība. Veselīga radoša sāncensība – varbūt. Vairākas nominācijas mums sakritīs. Kā gan citādi.
Nepiederu pie tiem, kas uzskata, ka balvu ir par daudz. Tā var šķist tikai informācijas pārsātinātam ziņu lasītājam. Īsts talants mēdz būt kautrīgs. Nedrošs par sevi. Un viņam tas ir jāatgādina, reizi gadā jau nu noteikti. Tas, ka viņš tiešām visu to labo ir darījis. Ka ir "kutinājis", ka ir "rādījis priekšzīmi", ka ir ļāvis būt tuvāk harmonijai, ka ir ļāvis būt nepareiziem. Ka reizēm ir palīdzējis citiem dzīvot. Gluži burtiski.
Īstu cilvēku nesatrauc ne panākumi un uzslavas, ne kritika. Cilvēks pats zina savus trūkumus un vērtību. Aptuveni tā ir skubinājis Seneka. Droši vien tas būtu cēli un pareizi, un, protams, viņam ir taisnība. Bet vai tas nebūtu arī mazliet vientuļi? Sēdēt ar savu pārcilvēcisko uzvaru kalnu gālēs? Es labāk balsoju par zelta kartupeli rokās, ko ir gatavojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs, draudzīgu belzienu pa plecu vai gluži vienkāršu komplimentu – tev bija foršs raksts/izrāde/izstāde/koncerts/grāmata u. c.
Šogad par "nepareizu izvēli" var mest ar kartupeļiem Dienas kultūras redakcijas cilvēkiem – muzikoloģei Inesei Lūsiņai, kultūras un popkultūras žurnālistam un redaktoram Jegoram Jerohomovičam, kultūras žurnālistei un redaktorei Undīnei Adamaitei, teātra kritiķim Atim Rozentālam. Ekspertus gan saudzējiet, viņi ne pie kā nav vainīgi. Kvalitatīvos un pārsteidzošos mākslas faktus 2014. gadā mums palīdzēja izvēlēties eksperti – kinokritiķe Dita Rietuma, dzejnieks Aivars Eipurs un mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
Dienas gada balvas 2014 apbalvošanas ceremonijas tiešraidi skaties portālā diena.lv!