"Tas, ka arodbiedrība tā rīkojas, ir saprotami, jo gadiem ilgi nevar apmierināties ar solījumiem vien," aģentūrai LETA teica Belēvičs. Ņemot vērā, ka valdības vidējais mūžs ir nedaudz vairāk par gadu, tiek likti arvien jauni un jauni plāksteri, līdz ir panākts pašreizējais rezultāts. Ministrs uzsvēra, ka mediķi prasa ne tikai finansējumu nākamajam gadam, bet arī prasības ir par to, kā veselības aprūpes budžets attīstīsies turpmākajos gados.
Prasības, kas tiek izvirzītas, ir apspriestas, un arodbiedrība par to jau iepriekš ir izteikusies, uzsvēra Belēvičs. Šīs prasības ir atspoguļotas arī valdības rīcības plānā. "Es kā veselības ministrs solidarizējos ar nozari. Tā turpināties nedrīkst," atzina ministrs, norādot, ka situācija ar finansējumu veselības aprūpē joprojām nav atgriezusies pirmskrīzes līmenī.
Plašākus komentārus ministrs solīja sniegt pēc tam, kad šodien būs notikusi Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padomes sēde, kurā skatīs jautājumu par protesta akciju rīkošanu.
Akciju mērķis būšot aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju vienlīdzīgas tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Kā ziņots, pašlaik ir aktuāls jautājums par veselības aprūpes nozari un tās finansējumu kopumā. Gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām, nozares darbinieki varētu rosināt prasīt Saeimas atlaišanu.
Nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams, žurnālistiem iepriekš sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Minētos 35 miljonus eiro šī gada valsts budžetā varētu iegūt, palielinot tā deficītu, pret ko kategoriski iebilst Fiskālās disciplīnas padome. Lai palielinātu budžeta deficītu, Latvijai būs jāsaņem Eiropas Komisiju atļauja.