Ekonomikas perspektīvas nostiprinās un tuvāko divu trīs gadu laikā bezdarba līmenis ar mainīgiem panākumiem, bet turpinās stabilu lejupslīdi. Situācija Latvijā joprojām ir nedaudz sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā, kur bezdarba līmenis jau ir nokritis līdz 7%. Šādu bezdarba līmeni Latvija varētu sasniegt 2019. gadā.
Tuvākajos divos trīs gados, ņemot vērā, ka izaugsme ir sabalansēta, pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams no praktiski visām nozarēm, kas veidos papildu konkurenci un spiedienu uz atalgojumu. Īpaši izteikts pieprasījums būs no būvniecības.
Lai arī bezdarbnieku rindu retināšanās notiks nedaudz straujāk nekā pērn, vidējais bezdarba līmenis paliks salīdzinoši augsts. Arvien izteiktāka būs situācija ar brīvo vakanču skaita pieaugumu no vienas puses un salīdzinoši augsto bezdarbu, jo īpaši reģionos, no otras puses. Tāpat turpināsies iedzīvotāju aizbraukšana, jo īpaši gados jaunāku iedzīvotāju vidū, bet darba tirgus turpinās novecot, sašaurinot darba devēju iespējas. Tas veidos arvien lielāku spiedienu uz algām un inflāciju. Līdz ar to Latvijas ekonomika arvien pārliecinošāk tuvojas situācijai, kad darbinieku trūkums veidojas par šķērsli izaugsmei. Šā gada beigās bezdarbs saruks līdz 8,6%, bet nākamgad līdz 7,4%.