Viņš skaidro, ka Krievijas, tāpat kā jebkuras citas valsts, izlūkošanas dienestus interesē informācija par aktuāliem sabiedriski politiskajiem jautājumiem, ekonomiskajiem un finanšu procesiem, valsts drošības iestādēm - DP, Satversmes aizsardzības biroju un Militāro izlūkošanas un drošības dienestu -, kā arī situāciju nacionālās drošības un valsts aizsardzības jomā.
Ikvienu izlūkdienestu interesē gan aktuālās tendences, gan arī informācija par plānotajiem pasākumiem. Piemēram, Latvijas prezidentūras ES Padomē kontekstā Latvijas pieņemtajiem lēmumiem ir ietekme uz ES darba kārtību, tāpēc tas, ko Latvijas politiķi plāno vai neplāno darīt, nenoliedzami, interesē tās valstis, kuras šie lēmumi var ietekmēt, norāda DP vadītājs.
"Ir jāpatur prātā fakts, ka daudzi ļoti būtiski jautājumi ES un NATO tiek pieņemti pēc vienbalsības principa, līdz ar to katras valsts, ne tikai prezidentūras, viedoklim ir svarīga nozīme," uzsvēra Mežviets.
"Jāatzīmē, ka pēdējā laikā paralēli informācijas iegūšanas aktivitātēm Krievijas specdienesti arvien biežāk izvērš arī diskreditācijas aktivitātes. Tās ir bijušas vērstas gan pret DP, gan abiem pārējiem Latvijas specdienestiem - Satversmes aizsardzības biroju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu. Ciešā Krievijas specdienestu un propagandas televīzijas kanālu mijiedarbība ir vēl viens faktors, kas jāņem vērā, izvērtējot Latvijas informatīvās telpas drošību," norādīja Mežviets.
DP priekšnieks arī atklāja, ka ir vērojama arī citu ārpus ES un NATO esošu valstu specdienestu interese par sabiedriski politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā, taču salīdzinājumā ar Krievijas specdienestu aktivitātēm tā ir neliela. Viņš gan nekomentēja, vai tā varētu būt Ķīna un Baltkrievija.