Fragments no intervijas:
Cik liela ir iespēja, ka varētu realizēties tāds scenārijs, kura dēļ Latvijai atkal ir jāatgriežas pie lata?
Domāju, ka tāda iespējamība ir mazāka nekā iespējamība, ka šāds scenārijs nerealizēsies. Un tomēr šāda iespēja pastāv. Pastāv tādēļ, ka eirozonā ir iekšējie sistēmiskie riski. Savukārt šie riski ir saistīti ar eirozonas dalībvalstu nestabilo ekonomisko situāciju. Runa vispirms ir par banku sistēmu vienā lielā kopumā, dienvidvalstīs, ieskaitot Franciju, un arī citās valstīs, arī Lielbritānijā. Mēs redzam, ka arī Latvijā bankas ir ļoti, ļoti piesardzīgas ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc arī lavīnveidīgi pieaug tā sauktie sms kredīti jeb ātrie - tas vēl vairāk sarežģī finanšu situāciju. Tās visas ir tādas pazīmes, kas liecina, ka vajadzētu būt uzmanīgiem.
Jūs izcēlāt ekonomisko aspektu, bet ir taču arī politiskais risks, kas saistīts ar politikas attiecības tendencēm eirozonas valstīs, vai ne?
Protams, šie finanšu un ekonomiskie riski var novest arī pie politiskām sekām. Runāsim atklāti - cik ilgi vācieši būs gatavi formāli it kā aizdot naudu, bet faktiski atmaksāt citu rēķinus? Jo vēlāk kredīti tik un tā tiek norakstīti. Tā tas pašreiz notiek ar Kipru, ar Grieķiju. Pilnīgi skaidrs, ka vismaz ievērojamu daļu kredītu tik un tā nāksies norakstīt. Pilnīgi nereāli, ka būtu iespēja kaut cik pārredzamā nākotnē šo naudu atgūt.
Savā tvītā jūs pieminējāt Vācijas vēlēšanas kā riska faktoru eiro nākotnei. Varbūt varat paturpināt savu domu laikraksta lasītājiem?
Nu, labāk jau būtu ar politiķiem parunāt. Politiķi ir optimistiskāki, uzskatot, ka visam tur vajadzētu būt kārtībā. Tomēr ir zināms, ka Vācijā pieaug eiro pretinieku popularitāte. Diez vai viņi uzvarēs šajās vēlēšanās, kas būs septembrī. Visdrīzāk uzvarēs pašreizējais politisko spēku salikums Vācijā. Tomēr eiroskeptiķu vai pat eiro pretinieku popularitātes pieaugumu jau var sākt vērtēt kā zināmu tendenci. Ja mēs skatāmies tālākā nākotnē, to ir jāvērtē kā risku eirozonai, jo ekonomiski spēcīgā Vācija tomēr ir vadošā eirozonas un Eiropas Savienības valsts.
Turklāt eiro pretinieku popularitātes pieaugums ir vērojams visā Eiropā...
Tieši tā, par dienvidvalstīm nemaz nerunājot! Tur pieaug drīzāk nevis eiroskepse, bet kaut kas, ko var nosaukt tikai stiprākos vārdos. To var nosaukt par naidu pret eirozonu un Eiropas Savienību. Tie, protams, visi ir riski. Ja nu vācieši beigu beigās teiks - kam mums tās visas klapatas un galvassāpes ir vajadzīgas? Un paņemsim Lielbritāniju - eirozonā viņi nekad nav bijuši, bet jau runā par izstāšanos no Eiropas Savienības. Es uzskatu, ka tas ir nopietni un kopējā situācija ir ļoti kritiska, lai neteiktu - skandaloza. Un tie paši Japānas izteikumi, kas kritizē Lielbritāniju un izsaka bažas par turienes politiskajās aprindās valdošajām diskusijām, par to, ka Lielbritānijai tā kā būtu laiks domāt par izstāšanos no Eiropas Savienības. Bet ko tas viss kopā nozīmē? Tas viss noved pie aizvien lielākas nenoteiktības ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Un tie ir tie riski.
Bet sakiet, kāda Āzijas valstij Japānai darīšana - ir Lielbritānija Eiropas Savienībā vai nav?
Japānai tas nepatīk. Jo viņi Lielbritāniju uzskata par savu tiltu jeb logu uz Eiropas Savienību. Tas nozīmē, ka nestabilitāte Eiropā ir kļuvusi par starptautisko diskusiju objektu, uzskatot to par vienu lielu risku.
Visu interviju lasiet trešdienas Dienā!