Nodevas galvenais mērķis nav motivēt dzimstību vai pārmest, ka nav bērnu. Šādas nodevas vienīgie mērķi ir mazināt netaisnību pret māmiņām ar bērniem, jau tagad izrādīt cieņu pret saviem bērniem un kompensēt iztrūkumu sociālajā budžetā nākotnē.
Tā mēs jau tagad un turpmāk varēsim pilnvērtīgi un solidāri izmaksāt sociālās apdrošināšanas pabalstus un pensijas visiem sociāli apdrošinātiem iedzīvotājiem atbilstoši katra indivīda sociālajam un ekonomiskajam ieguldījumam.
Ilgtspējīgas sociālās apdrošināšanas sistēmas pamatā ir pilnvērtīga paaudžu nomaiņa. Vēlamais bērnu skaits šādai paaudžu nomaiņai ir aptuveni 2,1-2,2, kurpretim pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2013.gadā Latvijas dzimstības rādītājs bija 1,52. Tāpat jāņem vērā emigrācija. Tādēļ jau tagad ir aprēķināts, ka pēc 20-30 gadiem uz darbspējīgo pleciem un sociālo budžetu būs pamatīga sociālekonomiska slodze.
To, ka iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā turpinās samazināties, bet pensijas vecumā – pieaugt, apstiprina arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas publiskotais pētījums un Labklājības ministrijas prognozes par iedzīvotāju vecuma struktūru nākotnē.
Analizējot Latvijas dzimstības rādītāju dinamiku, var novērot, ka nākotnē palielināsies iedzīvotāju grupa, kura “nav parūpējusies” par savu sociālo nodrošinājumu solidaritātes principa ietvaros.
Līdz ar to, manuprāt, papildu likme 0,25% - 1% apmērā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 49 gadiem bez apgādībā esošām personām, būtu taisnīga un solidāra līdzatbildība pret tiem iedzīvotājiem, kuri uzņemas atbildību, tai skaitā ekonomisku, par saviem bērniem.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā gadā Latvijā vecumā no 26 līdz 49 gadiem bija 182 tūkstoši iedzīvotāju, kuriem nav bērnu. Saistībā ar solidaritātes likmi šie dati, protams, vēl būtu jāanalizē no tā viedokļa, cik no tiem ir sociāli apdrošinātas personas un cik ir pilna laika studējošie.
Jāmin, ka februāra sākumā 12.Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK) nāca klajā ar priekšlikumiem, lai darbaspēka nodokļu un atvieglojumu sistēma būtu taisnīgāka, objektīvāka un tā būtu saistīta ar valsts ekonomisko izaugsmi.
Viņš ierosināja mazināt darba devēja iemaksu likmi par 0,59% tām personām, kurām ir bērni. Savukārt personām, kurām bērnu nav un nav bijis, samazinājums būtu 0,09%, jo 0,5% novirzītu kā solidaritātes likme jeb tā dēvētai bezbērnu nodeva. Vidējai algai tie būtu ap 3,83 eiro mēnesī. Šo iemaksu reāli veiktu darba devējs, tādēļ iedzīvotāji ietekmi uz finansēm neizjustu, taču ilgtermiņā tas dotu iespēju padarīt pensiju sistēmu taisnīgāku, kaut vai pret māmiņām ar bērniem, kuru pensijas galu galā būs vidēji par 10% mazākas nekā tām sievietēm, kuras izvēlējušās karjeru.
Tāpat politiķis piedāvāja diferencēt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, balstoties uz minimālo ienākumu līmeni un vidējo atalgojumu valstī. Tādējādi nodokļu atvieglojumi būtu samērojami ar reālo valsts ekonomisko situāciju, nevis "budžeta iespējām” un "politisko" gribu. Nodokļu politika būtu precīzāk mērķēta un atbalstītu nabadzības riskam vairāk pakļautās iedzīvotāju grupas.