Gašpuitis: Izaugsme otrajā ceturksnī paātrinās nedaudz

Gada sākums ekonomikā iesākās uz minorīgas nots un, lai arī aprīlis turpināja būt nepārliecinošs, maijs jau uzrādīja aktivizēšanās pazīmes, kam gada otrajā pusē jāturpinās, kaut kopumā izaugsmes temps šogad turpinās būt lēnīgs. Ātrais novērtējums vēl nesniedz pilnu ainu par ekonomikā notikušo, tādēļ precizētie dati vēl var nest korekcijas.Kopumā gan globālās ekonomikas vēsmas būs Latvijas ekonomikai ne pārāk labvēlīgas. Turklāt lēnīgais mazumtirdzniecības kāpums norāda uz to, ka tēriņu kāpuma atgūšanās būs ļoti ierobežota un iedzīvotāji par spīti zemajam ienesīgumam izvēlēsies brīvos līdzekļus turpināt uzkrāt. Negatīvas tendences tuvākajā laikā turpinās valdīt būvniecības un tranzīta nozarēs. Vērojamo demogrāfisko tendenču ietekmē konjunktūras izmaiņas sagaidāmas daudzās nozarēs, piemēram, izglītībā. Kritiska nozīme joprojām ir uzņēmēju pārliecībai veikt investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā. Tuvākajā laikā to lielā mērā noteiks Eiropas Savienības (ES) fondu plūsma, jo īpaši būvniecībā. Eksportā situācija turpinās saglabāt augstu nenoteiktību un šogad to izvilkt plusos, visdrīzāk neizdosies. Tajā pašā laikā ir vērojami atzinības vērti sniegumi eksporta diversifikācijā un jaunu tirgu apgūšanā. Ārējās vides nenoteiktība liek saglabāt piesardzību. Viens no nozīmīgiem faktoriem, kas ietekmēs eirozonas izaugsmi, būs Lielbritānijas izstāšanās no ES procesa gaita. Patlaban referenduma radītais drudzis ir noplacis un paspējis piemirsties, taču tas atkal atgriezīsies, kad izstāšanās process tiks aktivizēts un iezīmēsies pirmās pretrunas un domstarpības. Tāpat jaunu viļņošanos gada beigās var nest ASV prezidenta vēlēšanas. Nākamgad izaugsme, ieplūstot ES fondiem, aktivizējoties kreditēšanai, kļūs nedaudz straujāka. Taču tas būs vēlēšanu gads gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Vācija un Francija, kas var kaitēt ekonomikai un atnest negaidītus pavērsienus.