Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Lai likumi būtu zaļāki

Pieci jautājumi Bankwatch Network koordinatorei Latvijā Selīnai Vancānei.

Selīna Vancāne ir studējusi politoloģiju un vides zinības, un abi šie virzieni ļoti noder, strādājot par Latvijas koordinatori starptautiskā nevalstiskajā organizācijā CEE Bankwatch Network. Ikdienas darbi ietver gan finanšu un attīstības dokumentu analīzi un pārmaiņu ierosināšanu Latvijas un Eiropas amatpersonām, gan nozīmīgu jautājumu aktualizēšanu sabiedrības un vides jomā. Selīna ir klimata un enerģētikas eksperte Eiropas fondu apguvē, un šajā jomā strādā vairāk nekā astoņus gadus. Sabiedrībā vairāk dzirdams par Greenpeace aktivitātēm, savukārt Bankwatch rūpējas, lai klimatam draudzīgas pārmaiņas ierosinātu un notiktu politiskā un finanšu pārdales līmenī.

Kas ir tavi ikdienas pienākumi?

Strādāju Bankwatch Centrāleiropas un Austrumeiropas tīklā par publisko finanšu institūciju uzraugu. Latvijā lielākā publiskā finanšu joma ir Eiropas fondi – līdz ar to tas arī ir mans uzraudzības lauks. Galvenais mērķis ir nodrošināt pieejamu, saprotamu informāciju sabiedrībai, lai būtu zināms, kā nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta sabiedrības interesēs. Galvenais mērķis ir ieteikt investīciju alternatīvas, kas būtu gan sabiedrības, gan klimata interesēs, tajā pašā laikā ievērojot Latvijas attīstības prioritātes un Eiropas politikas vadlīnijas. Manos ikdienas pienākumos ietilpst komunikācija gan ar ministrijām, gan Eiropas institūcijām, kā arī ar nevalstiskajām organizācijām, kuras Latvijā ir milzu spēks. Starptautiskā sadarbība sniedz lielas priekšrocības gan apzinot aktualitātes likumdošanā, gan formulējot ierosinājumus.

Latvijā Eiropas finansējuma plānošana sākas ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi, kurā ar saviem priekšlikumiem var iesaistīties ikviens. Svarīgi, ka Eiropas budžeta periodā 2014.–2020. gadam mēs esam Eiropas Savienības (ES) fondu saņēmēja valsts, nākamais periods mums būs krietni nepateicīgāks, tāpēc jo īpaši jāpiedomā, cik efektīvi sabiedrības interesēs tiek tērēta šī nauda.

Kas ir tie virzieni, kuros, tavuprāt, cilvēkiem un videi var palīdzēt Eiropas nauda?

Viena no ES fondu prioritātēm ir virzība pretī zema oglekļa ekonomikai, kas ietver ekonomikas attīstību gan uzņēmējdarbībā, gan dažādās tautsaimniecības nozarēs. Kā būt vairāk neatkarīgiem no fosilās enerģijas, kā vairāk izmantot atjaunīgos resursus, un te viens no galvenajiem vadmotīviem var būt efektivitāte – kā, investējot pēc iespējas mazāku naudu, saņemt pēc iespējas lielāku efektu. Energoefektivitātes jomā nepieciešams ieviest pēc iespējas efektīvākas tehnoloģijas, lai mēs mazāk patērētu, lai mēs kļūtu neatkarīgāki no Krievijas gāzes tirgus. Latvijā tas ir ļoti būtiski, jo tērējam daudz enerģijas resursu tieši apkurē, tas ir virziens, kur varētu iegūt daudz no Eiropas fondiem, ja mēs efektīvāk izmantotu investīcijas, kas ir pieejamas, un spētu, piemēram, nosiltināt daudzdzīvokļu mājas. Tas sekmētu labklājību, cilvēkiem būtu ekonomiskie ieguvumi, un mēs būtu draudzīgāki klimatam. Turklāt būtu svarīgi rast risinājumu, kā nodrošināt pieejamus siltināšanas pasākumus tām mājsaimniecībām, kuras nevar to atļauties, un būtiski skaidrot ilgtermiņa ieguvumus no šādām aktivitātēm.

Eiropas finansējums tiek izmantots arī, lai nodrošinātu veiksmīgāku adaptāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām, ieviešot dažādu būtisku ar vides aizsardzību saistītu direktīvu normas. Ikdienā sabiedrība jūt šos ieguvumus, taču bieži vien neredz saikni ar Eiropas finansējumu.

Tava iesaiste ir bijusi arī Skanstes tramvaja līnijas projektā.

Es neesmu pret attīstību kopumā, ko nereti pārmet tieši zaļajiem, bet gan esmu par attīstību, kas ir ilgtspējīga un kalpo sabiedrības interesēs. Šī projekta sakarā galvenais arguments bija nepietiekama sabiedrības iesaiste projekta plānošanā, tā rezultātā nu ir izveidojies negatīvs viedoklis par projektu kopumā, turklāt sabiedrībai pieejamā informācija bija pretrunīga un uz NVO aicinājumu sniegt papildu informāciju, lai varētu atspēkot bažas gan par projekta dārdzību, gan efektivitāti, atbilde bija šokējoša – projekta pieteikums ir noslepenots. Tā kā es strādāju valsts un ES likumdošanas ietvaros, zinu, ka ikvienam ir tiesības zināt, kā tiek tērēta sabiedrības (ES fondu) nauda. Vai līnija uz Skansti risinās galveno pilsētas problēmu – samazinās privāto automašīnu plūsmu Rīgā? Vai Skanstes iedzīvotāji atstās savas mašīnas mājās un brauks uz centru ar videi draudzīgu transportlīdzekli – tramvaju? Vai tomēr efektīvāk būtu, ja tramvaja līnija būtu uz Pļavniekiem?

Vai Latvijā ir pietiekami plašs zaļo nevalstisko organizāciju tīkls?

Tā kā es sadarbojos ar Latvijas Pilsonisko aliansi, kas pārstāv NVO sektora intereses, un Vides konsultatīvo padomi, kurā pulcējas 20 ietekmīgākās vides organizācijas, esmu secinājusi, ka Latvijā vides sektorā ir ļoti daudz NVO. Liela daļa no šīm organizācijām diemžēl ir dibinātas, lai lobētu kādu konkrētu interesi, nereti arī komerciālu, otra daļa ir saplaukušas Eiropas fondu apguves dēļ. Rezultātā, kad vēršos pie kādas organizācijas, lai nāk palīgā ar saviem ieteikumiem, jo viņi strādā pie kāda projekta šajā jomā, es bieži saņemu atteikumu, jo nav laika vai projektā tas nav paredzēts. Tas ir bēdīgi, ka ir daudz organizāciju, bet maz, kas gatavas kaut ko reāli darīt nepopulāru lietu risināšanai. Tajā pašā laikā ir arī ļoti spēcīgi NVO speciālisti, kas tiešām rūpējas par pārmaiņām un iegulda visus savus spēkus, lai cīnītos par vides un sabiedrības interesēm, bez viņu iesaistes arī mans darbs nebūtu iespējams.  

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē