Pēc Šlesera domām, protams, būtu ļoti labi, ja Rail Baltica projekts tiktu realizēts, bet no atsevišķa fonda, kuru veidotu Eiropas Savienības (ES) finansējums, un tas nebūtu, piemēram, Kohēzijas fonds. "Dzelzceļa satiksme, kas ir starp Eiropas lielajām pilsētām, ir ļoti dārga. Tā bieži vien tiek dotēta. Rail Baltica ir politisks lēmums - saistīt Baltijas valstis ar Eiropu. Būtu labi, ja ES to finansiāli atbalstītu. Bet, ja šo politisko projektu liks Baltijas valstīm finansēt no saviem līdzekļiem, tad ir skaidri jāpasaka, ka Latvijai nav iespēju ieguldīt 1-1,5 miljardus latu šāda projekta realizācijā. Tas ir nereāli," uzskata Šlesers.
"Kas attiecas uz vilcienu satiksmi ar Austrumiem, šī dzelzceļa infrastruktūra ir attīstīta jau vairāk nekā pirms simts gadiem, kad Latvija bija vēl cariskās Krievijas sastāvā. Tā ir attīstījusies pirmās Latvijas Republikas laikā, PSRS laikā. Austrumu virzienā mēs redzam reālu biznesu," norāda Šlesers.
Pasažieru pārvadājumi arī Austrumu virzienā ir dotējami, jo no Rīgas uz Maskavu vai Sanktpēterburgu brauc neliels skaits pasažieru, norāda Šlesers. "Tas nav bizness. Bizness ir kravu pārvadājumi. 95% no kravām, ko apkalpo Latvijas ostas, nāk no Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un citām NVS valstīm. Paskatieties, kā ir attīstījusies Rīgas brīvosta kopš 90.gadu sākuma, kad sabruka PSRS. Toreiz Rīgas brīvostā kravu apgrozījums bija 5 miljoni tonnu kravu. Šodien Rīgas brīvosta apkalpo 35 miljonus tonnu kravu. Katra apstrādātās kravas tonna dod Latvijas ekonomikai desmit latus. No kravu pārvadājumiem nopelna gan dzelzceļš, gan ostas, gan stividoru kompānijas un termināli," uzsver Šlesers.