Strautiņš: Algu pieaugumu virza baltās apkaklītes un pelēkās šūniņas

Sekmīgas prāta darbības loma arī preču nozarēs ir nepārvērtējama, bieži atšķiras tikai to darba rezultāta taustāmais raksturs. Šīs var dēvēt arī par "balto apkaklīšu" nozarēm.Šī gada trešajā ceturksnī vidējās algas ekonomikā kopumā gada griezumā ir pieaugušas par 7.4%, kas ir neliels paātrinājums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (6.6%) un atgriešanās pie pirmā ceturkšņa tempa. Algu pieauguma temps dažādos sektoros pārsvarā ir 5-11% diapazonā, atšķirības nav ļoti lielas, taču skaidri iezīmējas viena tendence — balto apkaklīšu nozarēs, kuras turklāt rada nozīmīgu eksporta apjomu, algas aug straujāk nekā vidēji vai arī tās ir strauji pieaugušas nesenā pagātnē un notur sasniegto.Visstraujākais pieauguma temps bijis profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos: 10.9%, godpilno trešo vietu ar 10.6% pieaugumu ieņem administratīvo un apkalpojošo nozaru darbība. Augstākās algas ir finanšu pakalpojumos, un arī pieauguma temps ir virs vidējā (8.4%). Informācijas un sakaru pakalpojumos pieaugums bijis lēnāks (+5.5%), bet līmenis ir augsts (1207 eiro mēnesī), un ir strauji audzis iepriekš. Ievērojami, par 10.4% augušas algas arī nekustamā īpašuma pakalpojumu nozarē, kuras saistība ar eksportu arī ir vispārzināma. Nozares, kas kopējo algu kāpuma tempu savukārt bremzē, ir transports un uzglabāšana (+5.1%), enerģētika (+4.1%). Vēl lēnāks pieaugums bijis ieguves rūpniecībā (+2.4%), mākslas, atpūtas un izklaides jomā (2.3%), bet tās ir salīdzinoši nelielas nozares. Nedaudz zem vidējā pieaugums ir izglītībā (+6.0%), kas, apvienojumā ar zemo līmeni (bruto alga ir 651 eiro pretstatā 775 eiro tautsaimniecībā vidēji) un augstajām kvalifikācijas prasībām nozīmē, ka protesti no šīs nozares puses turpināsies.Balto apkaklīšu nozaru attīstību virza pieaugošā atklāsme, ka šos pakalpojumus mūsdienās var eksportēt. Daļēji tas ir tirgus spēku, daļēji mērķtiecīgas politikas rezultāts. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai investīciju piesaiste šajās nozarēs jau vairākus gadus ir prioritāte un visnotaļ sekmīga.Nevarētu teikt, ka tieši šogad balto apkaklīšu nozaru pakalpojumu eksports būtu audzis ļoti strauji. Pērn eksports šajās nozarēs auga par apmēram 20%, līdzīgā tempā gan finanšu, IT, sakaru un citos biznesa pakalpojumos. Šī gada pirmajā pusē (par trešo ceturksni datu vēl nav) vidējais eksporta kāpums šajās nozarēs bija vien ap 3%. Finanšu un IT pakalpojumu eksports joprojām audzis strauji, par 12%, bet postenī "citi saimnieciskās darbības pakalpojumi", kas ir visnozīmīgākais, pieaugums ir tikai 1%. Intuitīvi šķiet, ka dinamika nevarētu būt mainījusies tik strauji. Biznesa pakalpojumu eksports varētu būt diezgan grūti izmērāma parādība, tas nereti notiek viena uzņēmuma ietvaros. Piemēram, DNB grupā arvien aug Norvēģijai sniegto t.s. back office jeb atbalsta funkciju pakalpojumu apjoms. Līdzīgi procesi notiek arī citās ziemeļvalstu bankās un citos pakalpojumu uzņēmumos. Tāpat skaidrs, ka algu pieaugumā uzņēmumu pārdošanas apjomi atsevišķos ceturkšņos var neatspoguļoties, svarīga ir ilglaicīgā tendence.Piebildīsim, ka eksports nav vienīgais intelektuālo pakalpojumu nozaru izaugsmes virzītājs. Aplūkojot ekonomikas struktūru kopumā, redzams, ka virs Eiropas vidējā mums ir to nozaru īpatsvars, kuras nodarbojas ar fizisko, lietu pasauli — lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī transports, rūpniecības un celtniecības īpatsvaram esam tuvam ES vidējam. Turpretim izteikti atpaliek "abstraktās" vai nemateriālās nozares — finanses, biznesa pakalpojumi, arī medicīna. Līdzīga aina ir arī citās jaunajās dalībvalstīs. Ir vispārēja likumsakarība — ienākumu līmenim augot, aug šo nozaru īpatsvars ekonomikā un to nosaka ne tikai augošs eksports, bet arī iekšējais pieprasījums pēc to pakalpojumiem. Līdz ar to konverģences procesā var gaidīt, ka šo nozaru attīstības temps būs virs vidējā. Tas neizslēdz iespēju tuvākajā nākotnē salīdzinoši strauji augt arī rūpniecībai, sarūkot transporta, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības īpatsvaram."Balto apkaklīšu" nozares galvenokārt izvietotas Rīgā un tās apkārtnē. Ierobežotie pieejamie dati un uz tiem balstīti secinājumi vēsta, ka nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas brīdī un tūlīt pēc tam Rīgas īpatsvars ekonomikā strauji samazinājās, palielinoties rūpniecības lomai, tā galvenokārt izvietota ārpus Rīgas. Taču 2013-2014. gadā varētu būt noticis pretējais, straujāk augot "balto apkaklīšu" nozarēm. Nākamgad rūpniecība savukārt varētu atgūt galvenā izaugsmes virzītāja lomu, bet tālākā nozarē atkal labākas izskatās intelektuālo pakalpojumu nozaru perspektīvas. Augot arī galvaspilsētas reģionā dzīvojošo cilvēku īpatsvaram, var atsākt augt tā svars valsts ekonomikā. Ja tas ir kaut kas nevēlams, tad vienīgais pretlīdzeklis ir reģionu lielāko pilsētu ekonomikas dažādošana, to priekšrocības rūpniecībā papildinot ar lielākām "balto apkaklīšu" nodarbinātības iespējām.