Jau vairākus gadus tiek runāts par likuma Par radošās personas statusu nepieciešamību. Gaismiņa-Šiliņa stāsta, ka likuma izstrāde patlaban jau ir Kultūras ministrijas darba kārtībā. Tiek solīts, ka šā gada laikā tas tiks pilnveidots un virzīts pieņemšanai, lai no 2017.gada varētu sākt darboties sociālā atbalsta programma māksliniekiem, ko tas paredz.
Teātrī un citās mākslas nozarēs strādājošiem ļoti pieņemami ir strādāt uz autoratlīdzības līguma pamata, stāsta Gaismiņa-Šiliņa. Līdz ar to mākslas jomā ir daudz cilvēku, kas strādā nevis stacionārās darbavietās, kur par viņiem regulāri tiek maksāti nodokļi, bet pārtiek no autoratlīdzības, no kuras paši ne vienmēr nomaksā sociālo nodokli. Uz to viņus mudina, iespējams, neinformētība un dzīvesveids, kad tiek strādāts atsevišķos projektos, starp kuriem ir īsāki vai garāki pārtraukumi, pieļauj biedrības vadītāja.
Viņa gan atzīst, ka teātra nozarē šis varbūt nav pats aktuālākais jautājums, daudz vairāk tas attiecas uz komponistiem, gleznotājiem un citiem vizuālās mākslas pārstāvjiem. Teātra nozarē tas attiecas ne tik daudz uz aktieriem kā uz režisoriem, scenogrāfiem, tērpu māksliniekiem. Kopējo radošo profesiju pārstāvju skaitu, uz kuriem attieksies likums "Par radošās personas statusu", patlaban pateikt nav iespējams, bet tiek lēsts, ka tā varētu būt ceturtā daļa no viņu kopskaita.
"Ja jau valsts pieļauj, ka no autoratlīdzības var neveikt sociālās iemaksas, un ir audzējusi potenciālo cilvēku masu, kas saņems niecīgas pensijas, tai ir arī jārod papildu finansējums, lai mākslinieku vietā viņu darbības "tukšajos" periodos veiktu sociālās iemaksas," pārliecināta LTDS vadītāja. Vienlaikus māksliniekiem ir aktīvāk jāskaidro, kādas negatīvas sekas būs viņu vieglprātīgajai attieksmei pret sociālajām iemaksām. Iespējams, valdībai un Saeimai būtu jālemj par autoratlīdzības aplikšanu ar sociālo nodokli, norāda Gaismiņa-Šiliņa.
Iepriekšējā LTDS kongresa rezolūcijā bija prasība nodrošināt aktieru minimālo atalgojumu vismaz divu minimālo algu apmērā un konkurētspējīgu atalgojumu visiem teātrī strādājošajiem. Šogad kongresā tika spriests, kā tā tiek pildīta. "Mēs saprotam, ka lielu atalgojuma palielinājumu valsts iestādē uzreiz nav iespējams panākt, ir jāiet soli pa solim," atzīst Gaismiņa-Šiliņa.
Stājoties amatā, kultūras ministre Dace Melbārde solīja, ka viņas prioritāte būs konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana kultūras nozarē. Daudziem teātrī strādājošajiem atalgojums joprojām ir niecīgs. Šopavasar LTDS lūdza Kultūras ministriju pārskatīt teātros strādājošo algas, kas ir mazākas nekā, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, bet tika atbildēts, ka tas ir teātra direktoru rokās. Arī vidējais teātra darbinieku atalgojums ir mazāks nekā valsts iestādēs strādājošo vidējais atalgojums. Pēc LTDS priekšsēdētājas domām, tas liecina, ka kultūras nozare mūsu valstī joprojām netiek augstu vērtēta.
LTDS ir viena no lielākajām organizācijām Latvijas Radošo savienību padomē, kas piedalās kultūrpolitikas procesu virzīšanā. Organizācijas rindās patlaban ir 732 biedri. No iepriekšējā kongresa 2012.gada aprīlī līdz 2015.gada 1.jūnijam ir uzņemti 42 jauni biedri.