Vairāki eksperti apgalvo, ka ES kaimiņattiecību politika nav uzdevumu augstumos un nesasniedz savus mērķus. Vai piekrītat?
Jā, es varētu tam piekrist, un pašlaik notiek centieni šo politiku reformēt. Kaimiņattiecības parasti tiek piedāvātas kā alternatīva pilntiesīgai dalībai ES. Un vairākas valstis ir sarūgtinātas, ka tās netiek uztvertas kā potenciālās dalībvalstis, bet tikai kā kaimiņi. Viens no galvenajiem līdzšinējās kaimiņattiecību politikas trūkumiem ir tas, ka ticis piemērots princips - viens modelis der visiem (one size fits all), neņemot vērā katras valsts specifiku. Mēs koncentrējāmies uz vērtību - demokrātijas, tolerances utt. - eksportu, aizmirstot par katras valsts īpatnībām un īpašajām vajadzībām. Nepieciešama diferencēta pieeja katrai no kaimiņvalstīm. Kādai valstij primāri ir drošības jautājumi, citai - izglītība vai ekonomiskā sadarbība. Visi šie dažādie aspekti ir jāņem vērā, veidojot kaimiņattiecību politiku.
Vai un kā ES kaimiņattiecību politikai būtu jāmainās jaunajā ģeopolitiskajā situācijā, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā?
ES savā kaimiņattiecību politikā ir daudz vairāk jāpievēršas drošības jautājumiem, īpaši attiecībā uz valstīm, kuras Krievijas agresīvā uzvedība var tieši ietekmēt. Tāpat ir jārunā par enerģētisko neatkarību un piegāžu jautājumiem, lai reģionā mazinātos atkarība no Krievijas gāzes un naftas. Ir jānodala politiskā dimensija no ekonomiskās. Lai arī saviem kaimiņiem mēs nevaram piedāvāt dalību ES, tomēr varam cieši sadarboties ekonomiskajā ziņā.
Daudzi politikas eksperti apgalvo, ka Vladimirs Putins var neapstāties pie Ukrainas, bet iet tālāk. Un visapdraudētākā ir Moldova ar iesaldēto Piedņestras konfliktu. Ko ES var iesākt kaimiņattiecību politikas ietvaros, lai mazinātu potenciālo apdraudējumu Moldovai?
Militāru aizsardzību ES nevar piedāvāt. Taču Eiropa var nodot Krievijai skaidru vēstījumu, ka tā vienkārši no malas nenoskatīsies, kā tiek apdraudēta kādas neatkarīgas valsts suverenitāte. Tas ir jautājums par sankcijām, kur ES ir jābūt vienotai nostājai.
Cik lielā mērā ES dalībvalstu sabiedrības apzinās kaimiņattiecību politikas, kurā tiek ieguldīts ne mazums līdzekļu, nozīmīgumu? Vai iedzīvotājiem ir viegli izskaidrot, kādēļ jāiegulda nauda, lai stiprinātu demokrātiskās vērtības Baltkrievijā vai Kazahstānā?
Jo tuvāk kāda valsts atrodas ES robežām, jo vairāk tās iedzīvotāji apzinās kaimiņattiecību politikas nozīmi. Ir Austrumu un Vidusjūras partnerība. ES dienvidvalstīm nozīmīgāka, protams, šķiet tieši Vidusjūras partnerība, īpaši saistībā ar nelegālo imigrāciju. Austrumu partnerībā galvenais uzsvars ir uz Ukrainas krīzi un Krievijas lomu.
Piemēram, Vācijā, īpaši jaunākā paaudze neizprot citu mazāku valstu bailes no Krievijas. Tādēļ ir nepieciešami izglītošanas projekti ES iekšienē, kas labāk ļautu saprast, piemēram, Baltijas valstu bažas par Krievijā vērojamām imperiālistiskajām tendencēm. Ja vēl tikai pirms gada jūs labi izglītotam vācietim jautātu, vai Krimā ir kādas etniska rakstura problēmas starp krieviem un ukraiņiem, viņš atbildētu noliedzoši. Pēdējā laika notikumi rāda, ka viss nav tik vienkārši. Pats galvenais, kādēļ ES ir jāiegulda nauda kaimiņattiecībās, ir tas, ka stabili un labklājīgi kaimiņi ir labāki un drošāki. Ir arī ekonomiskie argumenti, kas skar tirgus paplašināšanu.
Kādēļ Krievija ir tik negatīva pret ES Austrumu partnerību un uztver to kā draudu?
Te ir vairākas atbildes. Protams, ja Krievija vēlas izveidot Eirāzijas savienību, tai ir nepieciešama Ukraina, citādi šādai savienībai nav ekonomiskā pamatojuma. Tā ka te skaidri parādās Krievijas ekonomiskā ieinteresētība. Nereti izskan, ka no drošības viedokļa Krievijai nepatīk, ka ES pietuvinās tās robežām, taču tas nav pārliecinošs arguments. Tas varētu noderēt NATO, nevis ES kontekstā. Īstais iemesls, manuprāt, ir tas, ka Krievija vēlas atjaunot lielvaras statusu un paplašināt savas ietekmes zonas. Un ES Austrumu partnerība, kas vēlas integrēt bijušās padomju republikas, tam var traucēt.
Nereti Krievijas propaganda ar pareizticīgo baznīcas palīdzību ES iztēlo kā izvirtības perēkli, kur tiek propagandētas viendzimuma attiecības, noliegtas tradicionālās vērtības un zeļ kosmopolītisms. Šāda Krievijas propaganda rod atbalstu ne tikai pašā Krievijā, bet arī daļā ES kaimiņvalstu sabiedrību.
Neraugoties uz Krievijas propagandu, ES ir jāiestājas par savām liberālajām vērtībām un no tām nedrīkst atteikties. Cita lieta, ka tās ir jāskaidro mūsu kaimiņiem. Taču stāties pretī šādai propagandai ir ārkārtīgi sarežģīti. Visefektīvāk to var izdarīt, parādot, kā tad mēs dzīvojam patiesībā. Tādēļ ir jāveicina jauno speciālistu, studentu un skolēnu pieredzes apmaiņas braucieni.
Vai piekrītat, ka ES kaimiņattiecību politika ir Eiropas maigās varas izplatīšana?
Tas ir īstermiņa skatījums. Es negribētu par kaimiņattiecībām runāt ģeopolitiskos terminos saistībā ar ietekmes paplašināšanu. Drīzāk ir jārunā par sadarbību. Un to ir grūti iestāstīt Putina Krievijai, jo šī valsts domā tikai ģeopolitiskās kategorijās, par ietekmes zonām un to pārdali. Daudzas mūsdienu problēmas ir globālas, nevis teritoriālas, tādēļ ilgtermiņā domāšana no ģeogrāfisko ietekmju zonas viedokļa sevi neattaisno. ES politika ir vērsta uz sadarbību.
Nereti Baltkrievijas prezidents Lukašenko tiek dēvēts par pēdējo Eiropas diktatoru. Vai ar ES kaimiņattiecību politiku var kaut ko mainīt šajā valstī?
Mēs to esam mēģinājuši darīt vairākus gadus, bet, jāatzīst, bez rezultātiem. Būtu naivi domāt, ka ES piedāvās ekonomisko palīdzību un Baltkrievijā tūlīt tiks ieviesta demokrātija, ievērotas cilvēktiesības un likuma vara. ES pilnībā sevi pārvērtētu, ja domātu, ka var «aizvest» demokrātiju uz Baltkrieviju. Tas, ko var darīt, ir izanalizēt šīs valsts politisko struktūru un to, ko mēs varam piedāvāt. Piemēram, atbalsts nevalstiskajām organizācijām, izglītībai, universitātēm, studentu apmaiņām. Ir jābūt konkrētiem projektiem, jo pieeja - mēs jums iedosim naudu, jūs iedzīvināsiet demokrātiju, vienkārši nestrādā.
Kārnegi centra pētnieki min, ka Baltkrievija un Azerbaidžāna ir ES kaimiņattiecību politikas neveiksmes.
Es pilnībā viņiem piekrītu. Lai kaut ko uzlabotu, tas prasa laiku un ir dārgi. Ir jāanalizē šo valstu varas mehānismi, sabiedrības struktūras, kur mēs varam palīdzēt.
Kāds var būt Latvijas devums kaimiņattiecību politikā?
Jūs noteikti varat iesaistīties izglītības programmās, piedalīties studentu apmaiņās. Tāpat ir svarīgi, ka mēs no Baltijas valstīm iegūstam informāciju par jūsu skatījumu uz Krieviju.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā