Vējonis: Misija Centrālāfrikā nebūs otra Afganistāna

Ja tomēr izdosies vienoties par NATO spēku legālo statusu Afganistānā, vai arī Latvijas karavīri un instruktori turpinās darboties jaunas misijas ietvaros?Līdz gada beigām plānojam samazināt esošo kontingentu, taču, ja līgumsarunas būs veiksmīgas un tas tiks noslēgts, NATO spēki turpinās uzturēties Afganistānā misijas Resolute Support ietvaros. Neapšaubāmi, tādā gadījumā arī mēs piedalīsimies misijā ar instruktoriem, sniegsim savas zināšanas Afganistānas armijai. Par kontingenta lielumu lemsim brīdī, kad taps skaidrs, vai NATO spēku klātbūtnei Afganistānā būt vai nebūt.Protams, fakts, ka tuvojas vēlēšanas [prezidenta vēlēšanas Afganistānā šā gada 5.aprīlī], nav tas labākais laiks, lai varētu strauji virzīties uz priekšu. Kā nāk vēlēšanas, ir vai nu ļoti populistiski lēmumi, vai ļoti piesardzīga nedarīšana. Afganistāna nav izņēmums – tā, līdzīgi kā Latvija vai jebkura cita pasaules valsts, pirms vēlēšanām nekādas straujas kustības nemēģina darīt. No NATO aspekta skatoties – nenoslēgtais līgums un jauns prezidents... nekad nevar paredzēt, kā viņš rīkosies konkrētās situācijās. Tas rada bažas, taču ceram, ka līdz NATO samitam būs skaidrība. Kas pēc ISAF misijas notiks ar Ziemeļu apgādes koridoru?Kad misija beigsies un militārās kravas vairs netiks pārvadātas, esam ieinteresēti šī tīkla komercializācijā. Mūsu ekonomikai ir ļoti būtiski, ka šis tīkls tiek izmantots, lai uz Uzbekistānu Tadžikistānu un Afganistānu nogādātu preces. Līdzīgi arī atpakaļ.Komercializācijai jau ir kaut kādas iestrādes?Pie tā strādā ne tikai Aizsardzības ministrija, bet ir arī sadarbība ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju. Kopīgi tiek meklēti risinājumi. Gan pagājušajā gadā bija, gan šogad būs konference par Ziemeļu apgādes tīkla iespējām un tā izmantošanu komerciālām vajadzībām.Pie apvāršņa parādījies arī jautājums par Eiropas Savienības militāro misiju Centrālāfrikas Republikā (CĀR). Kāda ir potenciālā Latvijas bruņoto spēku iesaiste šajā misijā?Eiropā ir pieņemti lēmumi, un notiek spēku mobilizācija šai misijai. Protams, arī mēs izvērtējam savas iespējas dalībai. Pirmkārt, jāatzīmē – tā ir balstīta humanitāro organizāciju lūgumā, tā nav klasiskā izpratnē militāra misija.Nebūs otra Afganistāna?Nē, tā nebūs otra Afganistāna. Tur tiešām cilvēkiem vienkārši iet grūti ekonomiski. Protams, starpreliģiskie konflikti ir, bet tie nav tādi kara konflikti. Pašlaik izvērtējam potenciālos uzdevumus, ko mēs varētu veikt. Vairāk vai mazāk tā varētu būt lidostu apsargāšana, konvojēšana no lidostas uz pilsētu, kārtības uzturēšana pilsētā. Vērtējam arī, cik lielu cilvēku skaitu mēs varētu nosūtīt. Paralēli arī jārisina tehniskas dabas jautājumi, saistīti ar tehnikas vienībām, kas nepieciešamas šādas kontroles nodrošināšanai.Bet vismaz aptuvena aplēse par iesaistīto cilvēku skaitu?Ir dažādas opcijas, kā mēs varētu piedalīties. Varētu piedalīties gan štāba darbā, gan konkrētu apsargāšanas pienākumos, tāpēc tas cipars var būt dažāds. Taču, kā jau teicu, tas sasaistās ar mūsu iespējām piesaistīt nepieciešamo tehniku. Diemžēl šajos gados ne viss Latvijā ir attīstījies normāli. Mehanizācijas jautājumi NBS ir ļoti būtiski. Daudz kur esam iepalikuši, kaut vai salīdzinājumā ar igauņiem. Tāpēc arī tiek veikta vesela virkne pasākumu, lai modernizētu savus bruņotos spēkus, iegādātos bruņutehniku gan iekšzemes vajadzībām, gan militārajām un humanitārajām misijām ārvalstīs.(Aizsardzības ministrija marta sākumā paziņoja, ka nākotnē plāno iegādāties arī 120-150 bruņumašīnas uz riteņiem, savukārt pirmās kāpurķēžu bruņumašīnas plānots saņemt jau 2016.gadā - red.).Mehanizācija aizņems laiku. Šādos gadījumos, kad vajag ātri sniegt savu ieguldījumu kādā misijā, varbūt tehniku var piesaistīt no citām dalībvalstīm? Mēs dodam savus speciālistus, viņi mūsu karavīriem – tehniku uzdevumu izpildei. Tā arī cenšamies darīt. Arī NATO pasākumu ietvaros uzrunājam potenciālās partnervalstis par iespējām mums izīrēt kādas tehnikas vienības, taču tas tik vienkārši neiet. Attālums ir pietiekami liels, ne visi ir gatavi lielāku skaitu tehnikas vienību uz turieni transportēt. Meklējam risinājumus. Tikko kā mums tādi būs, pieņemsim gala lēmumu par mūsu kontingenta lielumu.Izskanējis, ka pēc 2014.gada NATO varētu rīkot vērienīgākus, ambiciozākus militāros vingrinājumus. ISAF misija beidzas, taču tās laikā noslīpēto sadarbību jāuztur. Nākamgad plānotas lielas mācības Trident Juncture Spānijā, Portugālē un Itālijā. Mūsējie arī tur piedalīsies?**Jebkurā gadījumā bruņotie spēki var būt spēcīgi tikai tad, kad apgūst konkrētas iemaņas un tās regulāri uztur. Ja mēs atradīsimies tikai Latvijā un nepiedalīsimies nekādās mācībās un misijās, savu līmeni uzturēt nevarēsim. NBS ir būtiski piedalīties misijās, kas dod iespējas karavīriem reālos apstākļos iemācīties, kā rīkoties, kā pieņemt lēmumus un uzvesties konkrētās situācijās. Pie galda sēžot un hipotētiski to izspēlējot, viss ir ļoti vienkārši. Taču, kad nākas pieņemt lēmumu ekstremālos apstākļos, rodas papildu zināšanas. Ja piedalīsimies misijā CĀR, sapratīsim, kā vispār Latvijas karavīram jārīkojas Āfrikas kontinentā. Tā ir jauna vieta, jauni klimatiskie apstākļi, jauni epidemioloģiskie apstākļi, slimības, kas nav raksturīgas mūsu reģionam. Tur ir cita veida sanitārie apstākļi, pie kuriem neesam pieraduši, jo dzīvojam šikāk. Tādējādi gūsim jaunas zināšanas.Tai pašā laikā kaujasspēju uzturēšanai nepieciešamas mācības, kas ir laba un unikāla lieta. NATO pasākumā diskutējām, ka jāveicina mācību organizēšana. No Latvijas puses piedalīsimies, jo jāuztur bruņotie spēki atbilstošā gatavībā.