Mežacūkas acīmredzot kaut kā bija uzzinājušas, ka Latvijas Dabas muzejs tās ir izvēlējis par 2015.gada dzīvnieku, un pateicībā par šādu godu nolēmušas palīdzēt tiem, kuri piedalās fotokonkursā Meža cūka — īsta cūka!. Katrā ziņā iespēju sevi fotografēt mežacūkas šogad ir sagādājušas vairāk nekā citus gadus. Sociālajā tīklā Twitter jau februāra beigās tika izplatīta fotogrāfija, kurā redzams, kā desmit mežacūkas agrā rītā Juglas mikrorajonā sukā pāri Brīvības ielai un aizdodas tā plašumos. Šis gadījums bija tikai ziediņi, jo turpmāk ziņas par mežacūkām Rīgā atkārtojās, fotogrāfijām nāca klāt komiski videomateriāli par cūku tvarstīšanu jau daudz tuvāk pilsētas centram, līdz cūkas parādījās arī Brīvības pieminekļa tuvumā, tātad faktiski pie paša Dabas muzeja. Pavisam nopietna lieta kļuva, kad sadursmē ar mežacūku cieta kādas rīdzinieces suns. Nu jau cūkas kļuva par indikatoru, kas atklāj katra cilvēka asinskāres pakāpi un politiskos uzskatus — Rīgas mērs kaķumīlis Nils Ušakovs (Saskaņa) humāni sprieda, ka acīmredzot būs jāizvēlas starp cūku aizdabūšanu prom no pilsētas un sadzīvošanu ar tām, tikmēr vicemērs Andris Ameriks (GKR!) pieļāva, ka varbūt cūkas uz Rīgu izbēgušas no Ādažu poligona, tātad vainīgs NATO. Savukārt pārējie, kā tas līdzīgos gadījumos arvien ir bijis, sadalījās divās līdzīgās nometnēs — tajos, kas šādas problēmas risinājumu redz šaušanā, un tajos, kuri runas par briesmām, ko rada cūku iedzīvošanās Rīgā, novērtē kā pārspīlētas samērā ar iespēju dabūt traumu no agresīviem riteņbraucējiem vai, nedod Dievs, autobraucējiem.
Pārbarošanas sekas
Skaidrs tomēr ir tas, ka kaut kāds risinājums būs jāmeklē, jo pilsētā dzīvo arī mazi bērni, tātad tik liels dzīvnieks kā mežacūka, lai arī tā būtu tikai mātīte, viņus var apdraudēt. Cūku urbānās invāzijas iemesls laikam tomēr nebūs NATO, nedz arī tik daudz cūku skaita regulēšana Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanas sakarā, cik to lielais skaits visā Latvijā. Tas savukārt radies mūsu mednieku veiktās dāsnās piebarošanas dēļ. "Mednieki rīkojas līdzīgi dīķsaimniekam, kurš gribētu, lai viņa dīķī zivju ir tik daudz, ka tās var dabūt katrā smēlienā," mežacūku lielā skaita iemeslus skaidro zoologs Vilnis Skuja, teikdams, ka pašlaik šis skaits valstī krietni pārsniedz dabiskās robežas.
Kad februāra beigās parādījās ziņa, ka mežacūkas redzētas Juglā, daži šo faktu novērtēja kā neko īpašu, atklājot, ka cūkas Rīgā redzētas jau iepriekš un ka vispār Rīga šajā ziņā nav unikāla galvaspilsēta. Tomēr līdz Brīvības piemineklim līdz šim bija izdevies nokļūt tikai bebriem. 2.maijā ap pussešiem rītā tur tika pamanītas divas mežacūkas. Tika izsaukti Beinerta klīnikas darbinieki, kuri sadarbojas ar pašvaldību, izķerot klaiņojošus agresīvus suņus. Pēc ilgas pakaļdzīšanās cūkas tika noķertas. Viena cūka tika notverta Lāčplēša ielā 76a, otra Sadovņikova ielā 13. Cūku ķeršanā piedalījās divas Pašvaldības policijas ekipāžas. Viena no cūkām dabūja izbaudīt elektrošoku, otru sagūstīja klīnikas darbinieki. Sagūstītās cūkas tika pārvestas uz dzīvnieku patversmi Ķekavas rajona Mežvairogos.
Pēc šiem gadījumiem tie rīdzinieki, kuri līdz šim nebija dzirdējuši par cūkām pilsētā, uzzināja, ka tās jau vairākus gadus tiek konstatētas arī Šmerlī, Mangaļsalā, Ķīšezera krastā, Mežaparkā, Sarkandaugavas kapos, kā arī Pirmajos un Otrajos Meža kapos, kur cūku bars aizstaigājis līdz pat Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapa piemineklim.
Tīģermēslu nepietiks
Bezbailīgā mežacūku rosīšanās ne vien pa mikrorajoniem, bet nu jau arī pilsētas centru pagājušajā nedēļā Rīgas domei lika sasaukt īpašu šim jautājumam veltītu sapulci. Spriest par piemērotāko mežacūku skaita samazināšanas veidu bija aicināti veterinārārsti, mednieki, Zemkopības ministrijas pārstāvji un citi speciālisti. Līdz konkrētiem priekšlikumiem sapulcē gan nenonāca, un tās sausais atlikums ir vienošanās, ka līdz Jāņiem tiks izveidota speciāla komisija problēmas risināšanai.
Viens gan ir diezgan skaidrs, vēl pirms īpašā komisija izveidota, — tā kā medības pilsētā ir aizliegtas, mežacūku skaita ierobežošanai jāmeklē humānākas metodes. Vienlaikus zvēru atšaušana netiek pavisam izslēgta gadījumā, ja citas metodes izrādīsies neefektīvas. "Iedzīvotāji vēlas būt humāni, taču ir arī vēlme samazināt mežacūku skaitu," saka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta priekšnieka vietniece un Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa.
Kā dažas no alternatīvām sasauktajā sapulcē izskanēja gan lamatu uzstādīšana, gan zvēru iemidzināšana un pēcāk to izvešana no Rīgas. Savukārt lielāko mediju uzmanību piesaistīja Dr. Beinerta veterinārās klīnikas vadītāja Jāņa Beinerta priekšlikums biedēt mežacūkas ar tīģeru mēsliem. Sociālajos tīklos cūku problēmas risinātāju idejas tika aktīvi apspriestas, sākot ar ieteikumiem, ka visa Rīgas dome būtu jāieģērbj tīģeru ādās un naktīs jāliek uz Rīgas robežām atbaidīt cūkas vai ka Rīgas mežos jāpalaiž ar dzīvniekiem saistītos konfliktos pieredzējušie Elbakjans un Stradiņš.
Bija paredzams
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš atgādina, ka Rīgā mežacūku jautājums pirmoreiz parādījās vismaz pirms gadiem pieciem Vidzemes priekšpilsētā, kad nāca pirmās sūdzības no Mangaļasalas. "Tas, ka mežacūkas nāks uz pilsētu, bija paredzams jau senāk. Šķiet, es pats intervijās par bebru un lapsu nākšanu pilsētā pareģoju, ka nākošā lielā ienācēja būs mežacūka, jo Centrāleiropas lielajās pilsētās tas notiek jau gadus divdesmit."
Ir liela varbūtība, ka pilsētā ienākušās cūkas atpakaļ uz mežu neies. Lielas ceļotājas tās nav un paliek tur, kur ir barība un drošība. Pilsētu nomalēs tās pietiek. Diskusijās par cūku ēdienkarti pilsētā mēdz minēt atkritumus. "Man gan neliekas, ka tās daudz no atkritumiem pārtiktu, jo pietiek normālas barības, kaut vai tās pašas sliekas, kas pilsētas skvēros un dārzos atrodamas lielā skaitā. Cūkas ēd arī zīles un ābolus, bet pavasarī, kā tagad, tām pilnīgi pietiek ar svaigu zālīti un pieneņu lapām," stāsta Ozoliņš. Viņš aizstāv centienus mežacūku skaitu samazināt. "Ja tas tiek darīts visā Latvijā, kāpēc lai to nedarītu Rīgā? Jo mežacūka tomēr nav tā suga, kas mūsu platuma grādos liecinātu par pilsētas vai, es pat teiktu, visas valsts zaļumu — tā tomēr ir Latvijas pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem diezgan nepiemērota suga, platlapju mežu apdzīvotāja, nevis mūsu samērā nabadzīgo skujkoku mežu iemītniece. Tātad arī ārpus pilsētas mežacūka nav uzskatāma par tipisku Latvijas dabas pārstāvi — ja vien to nepiebaro." Tomēr mežacūkas esot manītas arī Tallinas un Tartu parkos.
Mainīta uzvedība
Neatkarīgi no tā, kas mežacūkas Rīgā pieradinājis, tās ir pieradinātas mežacūkas, un to uzvedība ir izmainījusies, vairs nav atbilstoša mežacūkas uzvedības standartrāmjiem, tāpēc šādu dzīvnieku uzvedība nav paredzama, brīdina zoologs Vilnis Skuja. "Pirmkārt jau pilsētas populācijas mežacūkas nebaidās no cilvēka, suņiem, kaķiem un trokšņiem. Tā kā mežacūka ir diezgan smags un jaudīgs dzīvnieks, šāda uzvedības neparedzamība ir bīstama. Labi ir tas, ka mežacūkas dzīvo māšu baros, kur ir viena vai vairākas sivēnmātes, bet maz kuiļu. Tie gan varētu rasties no tiem bērniem, kas tagad dzimst. Kuiļi vientuļnieki būtu daudz bīstamāki par sivēnmāti. Tā var cilvēku tikai apgāzt un sabakstīt, bet ilkņi mātītei ir mazi un neasi, kamēr trīsgadīga kuiļa nāves rīki ir iespaidīgi, ar tiem var pārplēst cilvēka kājas artēriju. Tātad cūku ieviešanās Rīgā nebūtu vēlama."
Tomēr Skuja pievienojas tiem, kuri izšaušanu neuzskata par labu risinājumu. "Citur pasaulē ir savvaļā pārgājušu mājas cūku ķeršanas pieredze. Nomaļā vietā var ierīkot barotavu ar aploku. Kad mežacūkas tur jau stabili nāk, kādā reizē, kad tās sanākušas lielākā skaitā, vārtus aiztaisa ciet. Sagūstītās mežacūkas varētu arī nošaut, kamēr šaut nenoķertas cūkas nebūtu prāta darbs, jo tās sāks izvairīties no cilvēka, bet no pilsētas neaizies un kļūs tikai gudrākas un neparedzamākas." Turklāt, tā kā pat labam medniekam gadās aizšaut garām, tāda ievainota un aizbēgusi cūka pilsētas vidē būtu patiešām ļoti bīstama, jo katru cilvēku uztvertu kā ienaidnieku.
Visu rakstu par mežacūku ienākšanu Rīgā lasiet Sestdienā!