Lapiņa un Lielmaņa zvejas firmas Varita un A.I. un Ko palikušas gandrīz vienīgās, kas no Skultes ostas dodas zvejot ne tikai piekrastē, bet arī tālāk Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā. Katrai firmai ir pa diviem zvejas kuģiem, abās kopā ir ap 30 darbinieku. Skultes zvejnieki pārsvarā zvejo reņģes un brētliņas. Noķertās zivis piegādā kombinātiem Brīvais Vilnis un Gamma A, bet saldētās zivis sūta uz Ventspils zivju konservu kombinātu. Zvejnieki ar lepnumu izrāda jauno saldētavu un zivju šķirošanas cehu. "Sagriezām divus kuģus un visu naudu ieguldījām šeit. Neesam nopirkuši ne mersedesus, ne privātās lidmašīnas," smejas Lapiņš. Arī nākotnē viņš raugās ar optimismu: "Mums viss iet uz augšu. Agrāk bija ļoti grūti, bet tagad strādājam ar peļņu. Neplānojam padoties. Vajag tik smelt!"
Smelšanas iespējas gan ir ierobežotas, jo Eiropas Savienībā nozveja tiek regulēta ar kvotām, kas gadu gaitā ievērojami sarukušas. Daudzi zvejnieki ir padevušies un atmetuši ar roku zvejniecībai, izvēloties saņemt dāsnās kompensācijas, ko Eiropas Savienība maksāja par kuģu sagriešanu. Zemkopības ministrijas dati liecina, ka četru gadu laikā no 2008. līdz 2012.gadam Baltijas jūras un Rīgas jūras līča zvejas flote samazinājusies par 149 kuģiem. Pašlaik jūrā vēl zvejo ap 70 kuģu, bet piekrastē reģistrētas gandrīz 650 mazākas zvejas laivas.
Zvejas kuģu īpašniekiem maksātā kompensācija bija vidēji ap 130 000 latu par katru kuģi. Šo naudu zvejnieki izlietoja dažādi: vieni, kam bija vairāki kuģi, izvēlējās palikt zvejniecībā un sagriezto kuģu naudu ieguldīja modernizācijā, citi pārgāja uz atšķirīgām biznesa nozarēm, bet daļai sirmo jūras vilku kompensācijas nodrošināja mierīgas vecumdienas. Lai gan pret kuģu sagriešanas politiku bija lieli iebildumi, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits secina, ka Latvijas zvejniekiem tā drīzāk nākusi par labu. "Ar naudu, kas tika saņemta par kuģu sagriešanu, nozarē izdevies radīt pamatīgu uzrāvienu: nopirktas zivju šķirošanas iekārtas, ierīkotas saldētavas, uzlabota ostu infrastruktūra utt."
2007.gadā žurnāls Vides Vēstis rakstīja: "Brīdis, kad pēdējais latvju zvejnieks pamās jūrai ardievas un, atviegloti nopūties, sagriezīs savu kuģīti metāllūžņos, vairs nav aiz kalniem." Tomēr pašlaik izskatās, ka šis nākotnes redzējums bijis pārāk pesimistisks. Pēdējos gados ievērojami palielinājies zvejnieku darba ražīgums: kuģu ir mazāk, bet tie ir modernizēti un gatavi noķert tikpat zivju kā senāk. Nozares eksperti spriež, ka zvejniecībā gaidāma līdzīga spēku koncentrācija kā lauksaimniecībā, kur sīkzemniekiem arvien grūtāk savilkt galus kopā, bet lielsaimniecības turpina izplesties.
Zvejniecībā ir grūtāk plānot biznesa nākotni, jo daudz kas atkarīgs no zvejas kvotām, kas katru gadu tiek mainītas. Kvotas tiek noteiktas saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo zivsaimniecības politiku, kas darbojas kopš 1983.gada. Kvotu uzdevums ir ierobežot nozveju un aizsargāt zivju krājumus, jo intensīvā zvejniecība gadu gaitā izsmēlusi Eiropas zivju krājumus un radījusi bažas, ka jau drīzā nākotnē iespējama pilnīga zivju iznīkšana Eiropas jūrās. Eiropas Komisijas aprēķini rāda, ka Eiropas zvejas flotes kapacitāte vismaz divkārt pārsniedz zivju daudzumu, ko drīkstētu nozvejot, lai neradītu draudus jūras ekosistēmai.
Inārijs Voits uzsver, ka Eiropas Savienību nevajag uzskatīt par ļauno briesmoni, kas grib iznīdēt Latvijas zvejniekus. "Pat ja mēs nebūtu iestājušies Eiropas Savienībā, tāpat būtu jārēķinās ar nozvejas samazināšanos, varbūt pat vēl straujāku. Savos ūdeņos mēs varētu darīt visu, ko gribam, bet vienkārši nebūtu zivju." Latvijas zvejnieki spriež, ka ir grūti konkurēt ar rietumniekiem, jo mūsu zvejas flote ir daudz vecāka. Vairums kuģu būvēti vēl padomju laikā, Latvijas zvejas kuģu vidējais vecums ir 26 gadi. Zvejnieki labprāt iegādātos jaunus kuģus, taču vairumam tas nav pa kabatai, jo mūsdienīgs zvejas kuģis maksā ap 1,5 miljonus latu.
Eiropas Savienībā pašlaik notiek aktīvas diskusijas par jaunas, efektīvākas zivsaimniecības politikas ieviešanu. Plānotās reformas paredz izmantot ilgtermiņa perspektīvu nozvejas regulēšanā, lai pieļaujamā nozveja nepārsniegtu līmeni, kas nepieciešams zivju krājumu saglabāšanai. Tāpat plānots aizliegt nederīgo zivju izmešanu jūrā (zvejnieki šādā veidā nereti atbrīvojas no zivīm, ko nevarēs pārdot). Turpmāk visa nozvejotā krava būs jānogādā ostā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem pēc reformas īstenošanas zivju krājumi varētu palielināties par 70%, zvejnieki varētu cerēt uz lielākiem lomiem un stabilāku peļņu. Tomēr Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits uzskata, ka patērētājiem nav pamata cerēt uz zivju cenu lejupslīdi: "Zivis lētākas nepaliks, jo resursi ir ierobežoti, bet pieprasījums palielinās."
Vairāk par Latvijas zvejniecību un mūsu perspektīvām ēst vietējās zivis lasiet 30. novembra Sestdienā!