Jūrmalā arhitektūras pērļu vietā būvē butaforijas

"Grezni veidotas verandas, kokgriezumi, gleznieciskas apjomu kompozīcijas," - tā vasarnīcu komplekss Lielupē, Oskara Kalpaka prospektā 30 un Tērvetes ielā 10A raksturots pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā Jūrmala. Daba un kultūras mantojums, kas veltīta Jūrmalas kultūrvēsturiskajam mantojumam - arhitektūrai, tās īpatnībām, stilu un uzdevumu maiņām laika griežos, dabai, kultūrvidei un iedzīvotājiem. Kad ierodamies būvlaukumā, no pagājušā gadsimta 20.gados celtā koka vasarnīcu kompleksa atlicis vien Tērvetes ielas 10A nama, valsts nozīmes pieminekļa, verandas fragments. Karkass ir sašķiebies, un šķiet, ka spēcīgākā vējā sagāzīsies. Pagalmā rosās būvnieki. Mums tuvojas būvobjekta uzraugs, īpašnieka pārstāvis Aleksandrs Udaļcovs un smaidot mierina: "Izmēri ir paņemti, ēkas detaļas precīzi nokopētas. Jaunā ēka būs tāda pati - vēl labāka, skaistāka. Jūs redzēsiet! Cilvēki nāks, priecāsies." Uz Bārdas iebildumiem, ka ēkas vērtība ir autentiskumā, oriģinālās substancēs, vīrs tikai noplāta rokas: "Tur bija padomju laikos no finiera izgriezta virsbūve. Turklāt viss bija sapuvis.""No Jūrmalai raksturīgās vēsturiskās ainavas ir izdzēsts valsts aizsargājamais kultūras piemineklis - dzīvojamo māju komplekss, ar ko Jūrmala kopā ar Kuldīgu pirms vairākiem gadiem startēja iekļūšanai UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā," zīmīgu loku gaisā apvelk Aivija Bārda, norādot uz blakus esošo jaunbūvi. Tās vietā savulaik atradās otra vasarnīca - vietējās nozīmes piemineklis Oskara Kalpaka prospektā 30. Tajā arhitekta Māra Jostiņa vadībā veikta tā sauktā pārbūve ar rekonstrukcijas elementiem. Pēc mākslas zinātnieces Bārdas domām, tas drīzāk izskatās pēc vājām vēsturiskās ēkas replikām (kopijām) un stila atdarinājumiem. Pieejot tuvāk jaunuzceltajām ēkām, redzams, ka tajās ir plastikāta logi. "Te bija TĀDI kokgriezumi!" mākslas pazinēja skumji raugās augšup uz jaunuzcelto tornīti. Vienstāva ēka dziļāk pagalmā atgādina celtnieku vagoniņu. Šī ēka nebija kultūras piemineklis. "Lūk, tāds tagad izskatās pieminekļu kopums! Tās pat nebija vienkārši skaistas mājas, bet koka arhitektūras pērles, karalienes! Vietējie iedzīvotāji ir šokā - viņi nesaprot, kā VKPAI un pašvaldība ko tādu ir pieļāvusi. Vietā uzcēla nožēlojamas butaforijas. Tā nav rekonstrukcija, bet izvarošana. Sena koka apbūve tiek nošķūrēta, izmesta miskastē un aizstāta ar vēstures viltojumiem - arhitektoniski mazvērtīgām ēkām. Dzīva vēstures ilustrācija tiek izdzēsta no ainavas, bet kā vārdā?" Arhitekts jūrmalnieks Uģis Šēnbergs ir vienisprātis, ka Kalpaka ielas jaunuzceltajās mājās senā substance nav jūtama. Tomēr viņš ir mazāk kategorisks: "Jēdziens "rekonstrukcija" sevī var ietvert arī nojaukšanu un vēsturiskās ēkas reinkarnāciju, jo koksne pēc 100, 150 gadiem sairst. Ja detaļas ir precīzi nokopētas, māja atdzimst."Pēc skaļas rezonanses sabiedrībā 16.jūnijā VKPAI apturēja būvniecību Tērvetes ielā 10A, pamatojoties uz to, ka projekta dokumentācija neatbilst reālajai situācijai, tātad būvdarbi uzskatāmi par nelikumīgiem. Arhitekts, darba vadītājs Aigars Vilnītis atzīst, ka ēka demontēta un būvdarbi turpināti bez atbilstošas dokumentācijas, jo saskaņošana aizņem ilgu laiku. "Tas nozīmētu pusgadu klāt, un līdz ziemai būvniecība nepavirzītos. Kas ir panākts ar būvniecības apturēšanu? Ir tikai ļaunāk - māja paliek mētājoties." Vilnītis uzskata, ka arhitekts atrodas neapskaužamā situācijā, kā starp dzirnakmeņiem - no vienas puses ir pasūtītājs, kurš prasa, lai māja ātrāk būtu zem jumta, no otras - uzraugošās institūcijas, kas darbojas kūtri, palēninot procesu. "Es pa vidu mēģinu saglābt situāciju.""No arhitektūras mantojuma saglabāšanas viedokļa Jūrmalā ir smaga situācija, jo vēsturiskās ēkas kādreiz tika būvētas laika ziņā terminēti - ātri, vienkārši, gaisīgi un smuki no ārpuses," skaidro arhitekts Pēteris Blūms. Vasarnīcu kultūras uzplaukums Jūrmalā ilga no 1870. līdz 1940.gadam. Tolaik celtās Jūrmalas koka vasarnīcas nebija paredzētas dzīvošanai ziemā, istabas bija mazas. Mūsdienu urbānās vides prasības ir kardināli mainījušās - ēkām jābūt ugunsdrošām, energoefektīvām, jaunie īpašnieki vēlas plašu virtuvi, labierīcības, guļamistabas. "Kā lai saglabā koka ēkas, nebūvējot no zelta? Koka konstrukciju un detaļu saglabāšana ir dārga un sarežģīta. Es kategoriski nenosodītu visus, kas negrib dzīvot koka mājās. Kādreizējās burvīgās Jūrmalas vairs nav, tomēr jāvērtē ēku arhitektoniskā kvalitāte kopumā, jo cilvēks pievērš uzmanību nevis vienai mājai, bet videi, jo atrodas kustībā."Visu rakstu par Jūrmalas arhitektūras mantojuma saglabāšanas problēmām lasiet žurnāla Sestdiena 3.-10.jūlija numurā!