Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Latvijai vajag: Pilsonisku aktivitāti

"Ja reiz viņai tika aizliegts runāt, kāpēc tad viņa runāja un uzstājās?" Jā, šāds jautājums ir iespējams XXI gadsimtā demokrātiskas valsts galvaspilsētā, un to vaicā pašvaldības amatpersona Eiženija Aldermane. Bet kā līdz tam nonāca un kas jādara, lai šādas situācijas nemaz nerastos? Par nepieciešamību iestāties par svarīgo un neklusēt arī amatpersonu spiediena priekšā ir pārliecināta režisore Krista Burāne.

Runa ir par nesen, 29. novembrī, notikušo galvaspilsētas iedzīvotāju forumu Rīga dimd – iedzīvotāji runā, domā, dara!, kurā Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ar iedvesmas stāstu par pilsoniskām un sabiedriskām iniciatīvām aicināja piedalīties arī režisori Kristu Burāni. Viņa piekrita, uzsverot, ka vēlas runāt nevis par savām dokumentālajām izrādēm – Robežas un Cietoksnis Purvciemā un Daugavgrīvā –, bet gan cilvēkiem, kas režisori iedvesmo šāda formāta jaunradei. Burāne saņēmusi no LPA pārstāves Kristīnes Zonbergas apliecinājumu, ka forums netiek organizēts kā pašvaldības sabiedrisko attiecību pasākums un Kristas runas tēma ir viņas pašas izvēle. Tāpēc foruma rītā viņu pārsteidza zvans no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāves Ilzes Meilandes, ka ar šādu prezentāciju forumā uzstāties nevar. Tad režisore arī sapratusi, ka LPA, ar ko līdz šim notikušas sarunas par dalību pasākumā, satura jautājumos ir spiesta pakļauties Rīgas domes diktātam. Sociālajos tīklos sabangojās Latvijas klimatam raksturīgie nelielie ūdeņi, kas, iespējams, bija iemesls, kāpēc viešņai tomēr runāt ļāva. Taču – kāda sakritība! – viņas uzstāšanās laikā pārtrūka pasākuma video tiešraide. Vēlāk sekoja skaidrošanās un viedokļu apmaiņa, un arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas Eiženijas Aldermanes jau iepriekš minētais vaicājums un meli, ka Burāne ir mainījusi uzstāšanās tēmu. Režisori uztrauc, ka šāds jautājums vispār ir iespējams un ka sabiedrība ļoti bieži amatpersonu melus akceptē kā normu.

Pēc pasākuma Burānei vēlreiz piezvanījusi Zonberga un stāstījusi, ka nevalstiskās organizācijas (NVO) apvienojošajai biedrībai foruma organizēšanu apgrūtinājušas domes pārstāvju bailes aicināt cilvēkus, kuriem varētu būt kritisks viedoklis. "Šis notikums droši vien ir jāskata kontekstā ar to, kā pašvaldības un valsts iestādes saprot sadarbību ar NVO," komentē māksliniece. Viņasprāt, pašvaldības atbalsts ir tikai domei komplimentārām organizācijām, bet tie, kuri vēlas paust kritisku viedokli, netiek uzklausīti. Turklāt pašvaldība nav vienīgais piemērs. Tikko Burāne lasījusi arī ziņu, ka vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) nav atnācis uz solīto tikšanos ar Vides konsultatīvo padomi, lai runātu par aktuālajiem grozījumiem Noteikumos par koku ciršanu mežā. Esot aizturējuši tiešie darba pienākumi. "Izteikums, ka sarunas ar NVO, kas pārstāv sabiedrības viedokli, nav tiešie ministra pienākumi, norāda uz attieksmi pret NVO kā marginālām grupām," vērtē Krista.
 
Cilvēki ar eiropeisku vērtību sistēmu nevar akceptēt tādu nihilismu, kā to savā darbībā demonstrē Rīgas valdošā pozīcija
 
"Es saprotu, ka ir daudzas NVO, kurām, lai sasniegtu savus mērķus, jāspēj pieņemt kompromisus, bet ir arī jāapzinās, ka tevi var izmantot, lai veidotu nedemokrātisku jeb neīstu demokrātiju. Domāju, ka cilvēki ar eiropeisku vērtību sistēmu nevar akceptēt tādu nihilismu, kā to savā darbībā demonstrē Rīgas valdošā pozīcija – gan [Nils] Ušakovs, kurš vienkārši ignorē un izvairās no žurnālistu neērtajiem jautājumiem, gan, piemēram, melu taktika plašsaziņas līdzekļos, ko šajā gadījumā nodemonstrēja Aldermane, zinot, ka viņai par to nekas nebūs," uzsver aktīviste. Viņa domā, ka jebkurai organizācijai būtu rūpīgi jāizsver, kādi ir tie kompromisi, kuriem esi gatavs piekāpties finansējuma dēļ, apzinoties, ka vari tikt izmantots tādu cilvēku politisko mērķu īstenošanai, kurus tu pats pēc būtības neatbalsti.
 
Domājot par šo gadījumu, gan pārsteidz arī tas, ka šāda režisores rīcība – tomēr piedalīties, neklusēt un pēcāk skaidrot savu pozīciju – sociālajos tīklos tika vērtēta kā varonība. Arī Kristu Burāni tas pārsteidz un vienlaikus biedē, jo tas liecinot, ka demokrātija nav pašsaprotama. "Kāpēc vārda brīvība lielā daļā sabiedrības nav norma, kāpēc tā akceptē autoritāru varas stilu, pieņem to kā normu, klusē?" vaicā Krista.
 
Krista arī novērojusi, ka galvaspilsētas dome lielākoties atbalsta organizācijas, kas rīko sporta un izklaides pasākumus, svētkus vai talkas. "Tie ir ar pilsētas ikdienas dzīvi maz saistīti notikumi," norāda sieviete, "svētki ir laba lieta, bet pilsoniskās apziņas spēks veidojas tad, ja redzi, ka tavs darbs un domas patiešām ietekmē pilsētas dzīvi, padara to cilvēkiem draudzīgāku, vienlīdzīgāku, taisnīgāku." Viņasprāt svarīgs ir to NVO darbs, kas ikdienā palīdz veidot un uzturēt kopienas sajūtu, piedāvājot cilvēkiem aktīvi iesaistīties ar viņu dzīvi saistītu lēmumu pieņemšanā vai problēmu risināšanā. Patiesi demokrātiskai pašvaldībai tas būtu jāatbalsta. Krista zina arī citu valstu pieredzi, kur, piemēram, iedzīvotāji var lemt par daļu pilsētas budžeta. "Skaidrs, ka esošā Rīgas vadība nav ieinteresēta tādas kopienas attīstīšanā," viņa secina.
 
Skola kā demokrātiska kopiena ir pamats veselīgai sabiedrībai. 
 
Vienlaikus tādas aktīvistu grupas režisore redz jau tagad un par tām viņa runājusi arī forumā. Viena ir Par kokiem Rīgā, kas pašorganizējās, lai nepieļautu, viņuprāt, nevajadzīgu koku ciršanu pilsētā un censtos tos aizstāvēt. Arī Lielo kapu draugi, kas kļuva pazīstama ar rūpēm par kapu sakopšanu un cīņu pret tā saucamo kapu tramvaju. Vai biedrība Pilsēta cilvēkiem, kam ir aktuāli mūsdienīgas pilsētas attīstības jautājumi.
 
Bet ko tad darīt un kā veicināt pilsoniskumu Latvijā? Burāne domā, ka vispirms svarīgs ir izglītības process, kurā bērni mācās uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, būt brīvi domās un izpausmēs un kurā nevalda hierarhiskas varas attiecības un bailes. Skola kā demokrātiska kopiena ir pamats veselīgai sabiedrībai. Vienlaikus režisore cer atmodināt sociāli atbildīgus uzņēmējus, kas būtu gatavi atbalstīt tādu NVO darbu, kas ir ieinteresēti sabiedrības pilsoniskajā attīstībā. "Ja būs lielāka publiskā telpa, kur var pulcēties un spriest, būs arī taisnīgāka ekonomiskā izaugsme," ir pārliecināta Burāne un piebilst, "jo cilvēki vairāk sapratīs privātā atbalsta nozīmi publiskās telpas veidošanā, jo varas turētājiem būs mazāk iespēju izmantot NVO savam labumam."
 
Zīmējums: Gatis Buravcovs

 


Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.


Top komentāri

Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
MŪSU LATVIJAI . Janvāra vējos,kad Tēvija slējās, mēs jutām kā važas un nebrīve irst... un svelošās dzirkstis kā balzams no Kristus pašos dvēseles dziļumos kristu... Dvēseles dziļumos ,tumšos un dzelmainos savādi spēki raisās un riss - neviena nespēti,vēl debesu sēti uz augšu no tumšajiem dziļumiem nirst ! Un sadeg sārņi un gaist un kā sapnis skaists -tūkstots siržu kā viena trīss !
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Baltijas ielokā,debesu ieplakā , mūsu un Latvijas sirds... Tur granīta akmenī,ar sirdi un asinīm Brīvībai vārds jau ir cirsts !
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata