Šis projekts paredz izveidot teorētisku koncepciju un vēlāk arī praktiski radīt hibrīdlidaparātu ar īpaši īsu pacelšanos un nolaišanos uz jebkādas virsmas. Sākot no viegla pasažieru lidaparāta līdz kravas un pasažieru lidaparātiem ar palielinātu kravnesību. Nelielo, bet izmēros precīzo un noteiktā mērogā samazināto modeli paredzēts izmantot, lai prognozētu, kā tas varētu uzvesties dažādās neparedzētās situācijās, piemēram, ja pārstāj darboties viens no dzinējiem. Lai nonāktu līdz gatavam lidaparāta modelim dabīgā lielumā, konstruktoriem jāiziet cauri vairākiem posmiem. Nelielais mēroga modelis ir tikai viens no tiem, jo vispirms tiek radīta ideja, tad zīmējums datorā, pēc tam ar datoru konstruē lidaparāta prototipu. Ceturtajā stadijā notiek prototipa izgatavošana, piektajā prototipa izmēģinājumi laboratorijā, un tikai sestajā posmā izmēģinājumi notiek reālos apstākļos.
Salīdzinājumā ar jau esošajiem lidaparātiem jauno gaisa kuģi ESTOLAS drīzāk varētu dēvēt par lielu, ar hēliju pildītu lidojošu spārnu. Tā centrā atrodas rotors, kas rada aerodinamisku cēlējspēku, lai lidaparāts paceltos gaisā līdzīgi kā helikopters, savukārt uz priekšu tas pārvietojas kā parasta propelleru lidmašīna.
Lidaparātu paredzēts izgatavot no dažādiem kompozītmateriāliem, kas 1,5–2 reizes samazina konstrukcijas masu salīdzinājumā ar aviācijā līdz šim plaši izmantoto alumīniju. Lidaparāta priekšgalā atrodas neliela kabīne pilotam un pasažieriem, bet zem korpusa — universāla pacelšanās un nolaišanās konstrukcija, kas apvieno riteņus, slēpju balstus un šasiju uz gaisa spilvena. Šiem lidaparātiem paredzēts izgatavot dažādas modifikācijas ar celtspēju no trim līdz 440 tonnām. Būtiskākais ir tas, ka lidaparāts var pacelties un nolaisties uz jebkuras virsmas, šiem lidaparātiem nav vajadzīgi lidlauki, vienīgi vislielākajam — ar 440 tonnu celtspēju.
«Viena no ESTOLAS lidaparātu labajām īpašībām ir spēja nolaisties jebkurā vietā. Lai gan Latvija ir tik maza, ka to pilnībā iespējams aplidot ar helikopteru, taču ESTOLAS projekta lidaparātu ātrums ir daudz lielāks. Tas var būt izšķirošs faktors, dzēšot meža ugunsgrēkus, kā arī glābšanas darbos. Tiesa, mūsu projekta pamatmērķis bija izpētīt arī lielo lidaparātu modeļu lietošanu kravu piegādē, jo to izmantošanas izmaksas līdzvērtīgas kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu,» stāsta ESTOLAS projekta koordinators Aleksandrs Gamaļejevs. «Ne mazāk svarīgi, ka lidaparāts, izmantojot uz tā esošās ierīces, patstāvīgi spēj uzņemt kravas. Ar to iespējams nosēsties kaut vai kartupeļu lauka vidū, veikt tehnisko apkopi, uzpildīt degvielu un lidot tālāk,» piebilst inženierzinātņu maģistrs Vladimirs Petrovs.
Vairāk par ultramodernā lidaparāta projektu lasiet 10.janvāra žurnālā Sestdiena!