Narkoimperatora El Čapo gals

Bēdīgi slavenais meksikāņu narkobarons Hoakins "El Čapo" Gusmans atlikušo mūžu pavadīs vienā no ASV vislabāk nocietinātajām ieslodzījuma vietām, kurā viņš piebiedrojies Oklahomasitijas spridzinātājam Timotijam Makvejam, vienam no 2001. gada 11. septembra terora aktu plānotājiem Zakarijam Mūsavī un Bostonas maratona spridzinātājam Džoharam Carnajevam. Gusmans cietumā Kolorādo štatā tika nogādāts pēc tam, kad aizvadītajā nedēļā ASV Federālā tiesa Ņujorkā viņam piesprieda mūža ieslodzījumu par neskaitāmiem noziegumiem, kurus viņš pastrādājis, daudzus gadus vadot vienu no pasaules visietekmīgākajiem organizētās noziedzības sindikātiem.

ASV varasiestādes 62 gadus vecā El Čapo notiesāšanu slavē kā nozīmīgu uzvaru karā pret narkotikām. Taču narkobarona nonākšana aiz restēm nenozīmē, ka nelegālo narkotisko vielu plūsma no Meksikas uz ASV būtu samazinājusies. Amerikāņi ir pasaulē vislielākie narkotiku patērētāji, un viņu apgādāšana ar pieprasīto preci ir ļoti ienesīgs bizness meksikāņu narkokarteļiem. Savukārt noziedzīgo grupējumu konkurence par ASV narkotiku tirgu veicina vardarbību un korupciju Meksikā. 

Mīļākās un viagra cietumā

Šī ir jau trešā reize, kad Gusmans ir nonācis cietumā. Viens no savulaik pasaulē visvairāk meklētajiem noziedzniekiem astoņdesmito gadu beigās stāvēja pie šūpuļa Sinaloas štata narkokartelim, kas savu biznesu varēja izvērst, pateicoties tam, ka ASV bija sagrāvušas Karību reģiona narkotiku kontrabandistu tīklu, ko izmantoja Kolumbijas karteļi, lai Savienotajās Valstīs ievestu kokaīnu. Tā Sinaloas kartelis un citi meksikāņu organizētās noziedzības grupējumi no sīkiem starpniekiem kļuva par narkotiku vairumtirgotājiem.

ASV izlūkdienesti 2011. gadā Sinaloas karteli nodēvēja par "visietekmīgāko narkotiku kontrabandistu organizāciju pasaulē", savukārt izdevums Fortune 2014. gadā to ierindoja starp pieciem visvairāk pelnošajiem organizētās noziedzības grupējumiem. Fortune, atsaucoties uz domnīcas RAND Corporation sagatavoto ziņojumu toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijai, rakstīja, ka Gusmana vadītā organizācija kontrolē 40–60% no narkotikām, kas caur Meksiku nonāk Savienotajās Valstīs, un ik gadu nopelna aptuveni trīs miljardus dolāru (2,6 miljardi eiro).

El Čapo, kura vadītais kartelis jau pelnīja miljonus un bija iesaistījies asiņainā karā ar konkurējošiem grupējumiem, pirmo reizi notvēra 1993. gadā Gvatemalā. Viņu izdeva Meksikai, kur tiesa Gusmanu atzina par vainīgu apsūdzībās narkotiku kontrabandā, slepkavībās un cilvēku nolaupīšanā un piesprieda 20 gadu stingra režīma cietumā. Taču, atrodoties ieslodzījumā, El Čapo ne tikai turpināja vadīt savu narkoimpēriju, kas centās iespiesties un pārņemt citu Meksikas narkokarteļu kontrolēto teritoriju, bet arī ieveda cietumā savas mīļākās, prostitūtas un viagru. 

2001. gadā narkobarons izbēga no cietuma, paslēpies netīrās veļas konteinerā. Rūpīgi plānotā bēgšana El Čapo esot prasījusi aptuveni 2,5 miljonus dolāru (2,2 miljoni eiro), kas tikuši samaksāti kukuļos ietekmīgām amatpersonām un cietuma administrācijai, savā 2010. gadā izdotajā grāmatā The Last Narco raksta amerikāņu žurnālists Melkolms Bīts. 2004. gadā ASV izsludināja piecu miljonu dolāru (4,4 miljoni eiro) atlīdzību par informāciju, kas ļautu notvert ietekmīgo noziedznieku.

Pēc Gusmana nonākšanas brīvībā Sinaloas kartelis vēl agresīvāk vērsās pret konkurentiem. No 2004. līdz 2013. gadam El Čapo apbruņotās bandas cīnījās visās lielajās Meksikas pilsētās pie ASV robežas. Tādās pilsētās kā Huaresa un Nuevolaredo varbūtība tikt nogalinātam bija gandrīz tikpat liela kā vietās, kurās norisinājās militāri konflikti. Gusmana rokaspuišu nežēlību apliecina gadījums, kad viņi uz ielas atstāja 14 līķu ar nocirstu galvu. "Neaizmirsti, ka es esmu tavs īstais papucis," vēstīja uzraksts uz zīmītes, kas bija piesprausta pie nogalinātajiem. To bija parakstījis El Čapo.