Ābeces patiesība, ko zinātāji nebeidz apgalvot, ir tāda, ka politikā vienmēr vajagot vismaz jaunas sejas, ja ne arī jaunu visu politisko spēku komplektā. Tradicionāli lielākās un nopietnākās partijas līdz sarakstu iesniegšanai cenšas piesaistīt kādus līdz tam politiskajā laukā neredzētus censoņus, kas kaut kādu atpazīstamību jau ieguvuši savā profesionālajā dzīvē. Taču ik pa laikam novērojamas arī atgriešanās.
Senos laikos tādas bija dažas. Piemēram, savulaik bezpartejiskais premjers Andris Šķēle atgriezās, dibinot Tautas partiju (kuras ietvaros arī vēlāk tā kā nozuda mākoņos, lai vēl vēlāk atkal atgrieztos). Einars Repše, kurš samērā veiksmīgi startēja vēlēšanās, dibinot Jaunās Vienotības pirmmāti Jauno laiku, vēlāk diezgan neveikli atkal mēģināja mērķēt uz krēslu Saeimā ar paša dibināto Latvijas attīstībai, taču tā nekādus lielos panākumus vis neguva.
Ja labi padomātu, gan jau varētu atcerēties vēl kādu, tā ka par atgriešanās mēģinājumiem, startējot 14. Saeimas vēlēšanās, laikam nebūtu ko brīnīties. Tomēr jautājumi rodas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19.-25. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!