Šāds jauno mediju kultūras centra RIXC mākslinieku dialogs nav nekas neparasts. Jau kopš deviņdesmito gadu vidus viņi aktīvi producē mākslas darbus, kas ne vien aicina līdzdarboties, bet arī pavērot pasauli no cita skatpunkta. "Tolaik, kad visu sākām, mēs bijām vēl ļoti jauni un entuziasma pārņemti, pētījām neredzamas telpas un neredzamas robežas. Tādas pašas ir arī mūsu idejas," stāsta viena no RIXC māksliniecēm Rasa Šmite. RIXC pamatdarbība ir saistīta ar nozīmīgu tēmu aktualizāciju digitālajā mākslā, kas sevī ietver inovatīvus, eksperimentālus mākslas projektus zinātnes un tehnoloģiju jomā.
"Tā kā mūsu svarīgākā interese ir komunicēt ar citiem, mēs vienmēr esam taisījuši mākslu, kas komunicē," atzīst Rasa, piebilstot, ka tieši RIXC mākslinieki bija vieni no pirmajiem, kas deviņdesmitajos sāka strādāt ar interneta radio. "Tas, ko mēs vienmēr esam mēģinājuši darīt, ir atklāt nezināmo vai padarīt nezināmo redzamāku," skaidro māksliniece, vispārīgi skaidrojot darba specifiku. Rasa aicina pavērot lietas sev apkārt un meklēt tūlītējus risinājumus. "Mēs negrasāmies pārtaisīt visu pasauli vai sistēmu, mēs nemaz nevaram to izdarīt, bet tas, ko varam, ir mazliet padarboties ar savu iztēli un pavērt arī citiem iztēles telpu nedaudz plašāku."
Rasa ar kolēģiem pavisam drīz prezentēs projekta Runā ar mani rezultātus. Ideja radās jau pirms gadiem pieciem, kad cita projekta ietvaros mākslinieki dalībniekiem jautāja, vai viņi runājas ar saviem augiem un kādas attiecības ar tiem veido. Izrādījās, ka pat pazīstamais pavārs Havjers runā ar saviem čili pipariem, lai tie labāk aug, un tā ideja par runāšanos ar "zaļajiem brāļiem" bija dzimusi.
Arī zinātnieki ir veikuši dažādus eksperimentus, lai pārbaudītu seno pieņēmumu, ka augi, ar kuriem runā, aug labāk. Lai atspoguļotu mūsu laikmetu caur mākslinieku pieredzi, RIXC mākslinieki Rasa Šmite, Raitis Šmits un Mārtiņš Ratniks uzbūvēja tiešsaistes interfeisu, lai varētu aprunāties ar augiem no attāluma. "Ja jau internets dod tādu unikālu iespēju, kāpēc arī augiem nekļūt moderniem?" jautā Rasa.
Interfeiss ir ļoti vienkāršs, speciālā interneta adresē jebkurš var ierakstīt ziņojumu, ko vēlas nosūtīt augam, un vienkārši nospiest pogu "sūtīt". Tālāk jau visu paveic dators, ziņa tiek nosūtīta tālāk uz skaļruni, kas tavu vēstījumu norunā augam. To visu arī fiksē kamera, lai visu diennakti var sekot līdzi šim komunikācijas procesam.
Pirmo reizi stādot pupiņas, projekta autori nebija pārliecināti, vai vispār kaut kas sanāks, jo pupas bija novietotas tumšā galerijas telpā, kur vienīgais gaismas avots ir lampa. Taču pupiņām tas netraucēja, un māksliniekiem par prieku tās ne tikai izauga, bet arī uzziedēja. "Mēs gan skrējām uz Bioloģijas fakultāti mazliet konsultēties, kā lai pupiņas nesapūdē, kā pareizi pieskatīt, lai nedzeltē," mākslinieki neslēpj arī ekspertu piesaistīšanu. Nākamās pupas veda uz Tallinu, uz izstādi. Tur pupas auga tik braši, ka stādu audzētāji paspēja pat ievākt divas ražas vienas izstādes laikā. Īsāk sakot, pupas auga labāk, nekā parasti bez runāšanās. Panākumu iedvesmoti, mākslinieki turpināja savu darbu arī nākamajā pavasarī, uzstādot instalācijas Rīgas Botāniskajā dārzā, Ventspilī un Bāzelē Šveicē.
Mākslinieki stāsta, ka bijuši pārsteigti par cilvēku lielo aktivitāti, jo kopā bija atstāti vairāk nekā desmit tūkstoši ziņu. Botāniskajā dārzā vien dienas laikā - vairāk nekā simts ziņojumu. Visbiežāk par instalāciju interesējās bērni un jaunieši: ienāk vecmāmiņa ar mazbērnu Tropu mājā, un, kamēr vecmamma apbrīno palmas, tikmēr mazbērns jau ir pamanījis konsoli, kurā interfeiss ir iekšā, un uzreiz jautā: "Kas tas?" Tas ir tas, ka ļauj cilvēkiem uzzināt arī jaunas lietas, spriež Rasa: "Te cilvēki varbūt pat jūtas iedvesmoti, jo paši var kaut ko jaunu uzzināt dzīvē, darbā, mācībās." Visbiežāk esot uzrunājuši augu, sakot viņam "tu" vai "audz". Viens no skaistākajiem vēlējumiem bijis "vienmēr pasaulē būs kāds, kuram patīk augi", smaidot atceras Rasa.
Visu rakstu par neparasto mākslas projektu lasiet 4.aprīļa žurnālā Sestdiena!