"Mans tēvs bija ukrainis, kurš kā mazs bērns nonāca Latvijā pēckara gados, bet mamma poliete. Neskatoties uz vecāku izcelsmi, pats sevi gan vienmēr esmu sajutis kā piederīgu Latvijai. To gan nevar teikt par ēšanas tradīcijām ģimenē – par latviskām tās laikam nevaru nosaukt, drīzāk mājās dominēja veselīgi slāvu ēdieni ar ļoti daudz ķiplokiem, sīpoliem, lokiem, kinzu un citiem zaļumiem. Izņēmumi bija lielie svētki – Jāņi un Ziemassvētki –, kad sabrauca radi, draugi un galds tika klāts atbilstoši Latgales tradīcijām. Tāpēc ēdieni, kas man Ukrainā atgādina Latviju, ir tieši no šādām godu reizēm."
Pēcsvētku zupa
Godīgi sakot, jāņusiers man nekad īsti nav garšojis, varbūt tā vienkārši šajos svētkos vienmēr bijis pārāk daudz. Taču mamma pēc tam, lai pāri palikušais siers neietu zudumā, vārīja lielo zupu, un tā gan man patika. Interesanti, ka nekad un nekur citur šādu zupu neesmu ēdis, tāpēc to uzdrošinos pasniegt kā mūsu ģimenes recepti.
30 minūšu / 5 personām / viegli
Vajadzēs:
- 1 sīpolu
- 2 ķiplokdaivas
- sviestu cepšanai
- 1 tējk. ķimeņu
- 2 tomātus vai 1 ēd. k. tomātu pastas 1 l piena
- 200 g saldā krējuma
- 200 g siera
- sāli, piparus, čili piparus
- zaļumus
Gatavošana:
1. Sīpolu un ķiplokdaivas nomizo, sagriež sīkos gabaliņos un apcep pannā izkausētā sviestā. Turpat pieber un pacep līdzi arī ķimeņu sēklas.
2. Pielej pienu, uzkarsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai un maisot ber klāt sadrupinātu sieru. Pienam jābūt karstam, taču tas nedrīkst vārīties, jo tad sieru var saraut kunkuļos.
3. Kad siers pakusis, pievieno tomātu pastu un pēc garšas – sāli ar pipariem. Pēc tam lej klāt saldo krējumu, līdz zupa sasniedz vēlamo biezumu, uzkarsē, un zupa gatava. Pasniedz ar zaļumiem, maizīti un čili sāli (vienkārši ar maltiem čili pipariem sajaukts sāls).
Reņģes tomātu mērcē
Es pat nezinu, vai tas ir tāds īstens latviešu vai citas tautas ēdiens, taču mums liels stikla trauks marinēto reņģu bija galdā visās svētku reizēs un šad tad arī ikdienā, kad kaimiņš sestdienās atveda no tirgus svaigās zivis. Nekur tālu jau ēdiena izcelsme nevarētu būt meklējama, jo vislabākās reņģes ir mūsu vietējās, tepat no jūras.
60 minūšu / vairāk nekā 1kg marinētu zivju / nav grūti
Vajadzēs:
- 1 kg svaigu reņģu
- 500 g tomātu mērces
- 2 nelielus burkānus
- 1 lielu sīpolu vai divus, ja patīk sīpolu garša
- sāli, cukuru, piparus
- miltus
- eļļu
Gatavošana:
1. Jāiztīra reņģes – tas nav grūti, bet man nepatīk to darīt, tāpēc cenšos nopirkt jau iztīrītas. Sanāk mazliet dārgāk, taču aiztaupu nepatiku pret ņemšanos ar zivju iekšām. Iztīrītas zivis noskalo, pārkaisa tām sāli un atstāj uz 30 minūtēm, lai sasālās.
2. Notīra un sarīvē burkānus, sīpolu nomizo un sagriež pusgredzenos.
3. Pannā uzkarsē eļļu, apcep sīpolus ar burkāniem, līdz tie kļūst tādi oranžīgi, un lej klāt tomātu mērci. Pievieno cukuru pēc garšas, maltus melnos piparus, pasautē zem vāka uz mazas uguns kādas 10 minūtes un noliek malā padzesēties.
4. Zivis apvārta miltos un pannā sakarsētā eļļā apcep no abām pusēm smuki, kraukšķīgi brūnas.
5. Karstumizturīgā traukā ielej mazliet mērces, pāri liek reņģu kārtu, tad atkal mērci – tā, kamēr zivis beidzas, un virs- pusē pārlej mērci. Liek cepeškrāsnī un 200 grādos 15 minūtes izkarsē. Gatavs!
iesaka izmēģināt receptes kopā ar atbilstošāko vīnu:
KWV CLASSIC COLLECTION PINOTAGE
Dienvidāfrika
Sauss un elegants sarkanvīns, kam piemīt patīkami zemeņu, sarkano ķiršu un aveņu aromāti. Garšas paletē dominē augļainais raksturs, ko patīkami papildina vaniļas un marcipāna nots pieskaņa.
Ieteicams pasniegt 16-18° temperatūrā kā kompanjonu pie gaļas ēdieniem vai pie makaroniem ar tomātu mērci.
ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME, TĀ PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA.
>:-)