Tomēr, izrādās, arī nemirstīgie aiziet. Aiz sevis gan viņi atstāj ne tikai veselu dziesminieku pulku, bet arī gaišu atmiņu mūžīgo starojumu. Šķiet, nedaudz no Austrasbērna ir visos Latvijas dziedātājos. Arī tajos, kas vēl tikai dzimst, arī tajos, kas pirmajā acu uzmetienā varbūt nemaz tik ļoti to dziedāšanu nemīl, bet… pie savām mīļākajām dziesmām radio tik un tā vienmēr dejo. Gluži kā Astronoutu Māras mazā Ronja. Jo dziesma, kas nākusi no sirds, jau nemaz nevar neaizķerties. Tā tiešām urda un dīda, līdz – gribas ticēt! – vienmēr aizved pie kaut kā skaista, ko taču var atrast visur. Varbūt ziemeļblāzmās vai krītošās zvaigznēs, varbūt ledus krāvumos vai sudrabaini īpašos mākoņos, ko tepat, Latvijā, varēs redzēt arī šogad. Varbūt kā Dainis Pudelis – gandrīz divus gadus ilgajā ceļojumā, kas aizved pie cilvēkiem un vietām, kuras nekad neesi spējis pat iztēloties, tomēr vienā brīdī gluži kā vecajam labajam Sprīdītim liek atgriezties mājās, jo te ir kur "iekosties".
Tomēr tam visam pa vidu nākas arī piezemēties. "Latvijas vietā es palielinātu armiju," SestDienai, atbildot uz jautājumu, vai Baltijai tagad būtu jābaidās no Krievijas, domīgi saka krievu vēsturnieks Boriss Sokolovs. Viņa teiktais nepatīkami skarbi sasaucas ar pasaules "lielo" politiku – uz ko gan ved jaunievēlētā ASV prezidenta izteikumi? Ja ne vairāk, tie tiešām liek nervozēt. Vai vismaz aizdomāties, rūpīgāk sekot līdzi starptautiskajām ziņām, taču nevajadzīgi pirms laika arī nebaidīties. Tikai būt informētam un, ja vajadzīgs, paust savu viedokli. Neklusēt. Arī mazajās lietās un netaisnībās, nenotrulināties un pie tām nepierast. Jo kā gan citādi mēs varētu ietekmēt tās "lielās" lietas? Kā gan citādi mēs varētu saglabāt savu cilvēcību, "neļaut cilvēcību krāpt"?
"Es jums saku: dziediet!" savās epifānijās kādreiz rakstīja vēl viens nemirstīgais – Imants Ziedonis. Dziedāt tad, kad ir labi, un ar dziesmu tikt pāri arī nejēdzībām. Dziedāt nevis kādam, bet tieši sev. Izdziedāt sevi. Šķiet, lai nu kuram, bet Latvijai tas ir pazīstami – galu galā jau sen taču esam pierādījuši, ka dziesmotas var būt pat revolūcijas.
Tāpēc pavisam īsi – padziedāsim?
Šīs SestDienas, 6. - 12. janvāra, numurā lasiet:
IN MEMORIAM. Latvijas bardu ciltsmāte. Spilgts piemērs tam, cik ļoti Dievs mīl cilvēku, – tā 3. janvārī 88 gadu vecumā aizsaulē aizgājušo dziesminieci Austru Pumpuri atceras tie daudzie Austrasbērni, kuriem bija tā laime būt ar viņu kopā, un visi, kuri līdz ar Austru Pumpuri dziedājuši viņas koncertos.
PASAULĒ. Sanervozējis sabiedrotos. Pēdējo gadu laikā kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā un tai piederošās Krimas pussalas aneksijas Rietumos regulāri izskanējušas bažas, ka Kremlis var mēģināt pārbaudīt NATO gatavību aizstāvēties. Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par iespējamo palīdzības nesniegšanu NATO sabiedrotajiem satraukuši Eiropas valstis, kurām ir nozīmīgs amerikāņu atbalsts, lai pretotos Krievijas agresijai.
SestDienas SALONS. Ne dienu bez sievietes. Vēsturnieks Boriss Sokolovs par to, kāpēc Putina Krievijā drīkst nosodīt Staļina represijas, bet nedrīkst apšaubīt impērisko projektu, par to, kāpēc vāciešiem jābūt pateicīgiem padomju karavīram un kuru Pētera Pirmā mantojuma daļu derētu aktualizēt.
PRIEKŠĀ. Dziesmai jāiziet Ronjas tests. “Mazāk satraucos par sīkumiem,” vaicāta, kas viņu pārstājis urdīt līdz ar bērnu nākšanu pasaulē, saka grupas Astro’n’out līdere Māra Upmane-Holšteine. Rūpes par bērniem gan viņai netraucēs kopā ar grupu doties koncerttūrē pa Latvijas pilsētām un izdot arī jaunu albumu.
TUVPLĀNĀ. Līdz pasaules malai un atpakaļ. “Latvija nav nekāds bezē cepums, kas viegli izkūst mutē. Tā ir rupjmaizes rika, kurā var kārtīgi iekosties,” pēc gandrīz divu gadu ilga ceļojuma uz tālāko vietu no Latvijas ir pārliecināts Dainis Pudelis. Viņš kopā ar draugiem devās uz Pitas salu Jaunzēlandē, lai tur uzstādītu īpašu norādi uz Latviju.
TĒMA. Jau skolā – palagi no Itālijas un smalks pavārs. Pamata un vidējo izglītību Latvijā var iegūt bez maksas. Tomēr jau kopš deviņdesmitajiem te izveidojies arī privātskolu tīkls, kuru pēdējā laikā papildinājušas uzreiz vairākas elitāras skolas, kur mācību maksa vidusmēra iedzīvotājam šķiet teju astronomiska. SestDiena pēta, vai tās spēj piedāvāt ko vairāk par ekskluzivitātes sajūtu un vai šādas skolas Latvijā varētu attīstīties.
PROGNOZES. Latvijas laikapstākļi – ciešanas un bauda. Pat ja mūsu selektīvā atmiņa to īsti neatceras, pērn piedzīvojām gan bargu salu un karstumu, gan virpuļviesuļus un dažus laikapstākļu rekordus. SestDiena iezīmē, kas gaidāms šogad un ko vēl košu un īpašu mums varētu sagādāt debesis un laiks.
CEĻOJUMS. Kur zāle vēl zaļāka. Debesskrāpju pilsēta Dubaija asociējas ar stiklu, daudzjoslu šosejām un smilšu vētrām, taču te var atrast arī sirreālu ainavu ar flamingiem un ūdens dejas. Tomēr galvenā sajūta, kas paliek, – viss ir grandiozs un noteikti “labākais”, “lielākais” vai “dārgākais”.
KROGS UZ PAPLĀTES. Mīdijas ar zirņiem. Vecrīgā klīstot, Zirnim pavisam sajūk laiki, tomēr līdz nolūkotajam restorānam St. Petrus viņš nonāk jau ar iepriekš izvēlētu domu par ēdienu, kas apvieno sevī vairākām valstīm tipisko, proti, mīdijām ar zirņiem. Pie iecerētās baudas gan viņš netiek, jo mīdijas gluži vienkārši beigušās, taču arī zandarta vareņiki izrādās gana smalki.
SestDienas VAKARIŅAS. Garšu pasaule: 1. pietura Argentīna. Skaistas ainavas un svešas valodas ir tikai daļa no tā, kas nāk prātā, domājot par tālām zemēm un to kultūrām. Nereti tas interesantākais un eksotiskākais no iespaidiem izrādās pavisam cits… garšas pasaules atklājums! Tāpēc šogad aicinām vakariņas pārvērst ceļojumā un katru mēnesi doties uz citu valsti, iepazīstot un izgaršojot dažādām vietām un tautām raksturīgo. Janvārī – Argentīna!
Kā arī PERISKOPS, SPORTS un ATPŪTA ŠOMĒNES, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KINO, HOROSKOPI, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.