Jautājums, protams, retorisks. Pirmajā mirklī teiksiet: ne to var salīdzināt, ne vispār nolikt blakus. Taču ir arī vienojošais – cīņa pret ļaunumu. Turklāt – kolektīva cīņa. Tas, protams, var izklausīties ļoti skaļi un reizē abstrakti, tomēr tā nebūt nav, tiklīdz nonāk līdz konkrētiem cilvēkiem, valstīm, līdz mums pašiem.
Vienā gadījumā, kā to joprojām turpina pierādīt Baltkrievijas piemērs, tas nozīmē nerimstošus protestus, gājienus ielās, skaļas demonstrācijas, nereti arī cilvēku atteikšanos no līdz šim ērtas un komfortablas dzīves, lai skaidri paustu savu nostāju. Lai neļautu attīstīties vardarbībai, apspiešanai, demokrātijas vērtību ierobežošanai vai pat noliegšanai, visam tam, kas pārliecinoši lielākajai daļai šīs valsts iedzīvotāju nav pieņemami.
Otrā gadījumā tas ir kaut kas, ar ko varbūt sīkumos, tomēr šobrīd saskaras visi cilvēki visā pasaulē un ik dienu. Kaut kas, ko ietekmē mūsu katra rīcība un tomēr no kā mēs nevaram atbrīvoties tikai individuāli personīgā cīņā. Arī tam ir vajadzīga visas sabiedrības, visas valsts un pat pasaules iesaistīšanās. Citādi nekas nesanāks. Turklāt abos gadījumos vienmēr ir blaknes: konspirācijas teorijas, kas pēkšņi zeļ un plaukst, minējumi, kam patiesībā tas ir izdevīgi, utt., u.tml. Kur tas viss noved? Pie neizpratnes, bailēm, nedrošības un pēc kāda laika nereti arī sajūtas, ka neko tāpat nevar izdarīt un darīt nav vērts, jo ''ko tad es'', neko jau ietekmēt nav iespējams.
Bet vai ir arī labā ziņa? Protams. Jebkas, ko mēs vispirms apzināmies, pēc tam nosaucam vārdā, ko iepazīstam, izzinām un saprotam, ja ne vairāk, tad vairs nav biedējošs. Un tas ir vismaz pareizais virziens.
''(..) krīzēs un juku laikos cilvēki tic konspirācijas teorijām. Man ir skaidrs, ka vīruss ir, ka tas izraisa slimību, ir skaidrs, kā tas izplatās. Principā mēs jau tagad zinām, ko vajag darīt, lai to ierobežotu, mēs Latvijā esam to pierādījuši,'' sarunā ar SestDienu saka infektologs Uga Dumpis. Pamazām, soli pa solim tikt galā ir iespējams. Pat ja pārmaiņas nenotiek tik ātri, cik gribētos; pat ja vakcīnas vēl nav un arī līdz Ziemassvētkiem nebūs. Galvenais nenogurt un nepadoties, pie neliela kritiena (vai ''otrā viļņa'' un jauniem ierobežojumiem) vēl nepieņemt, ka tas ir nokauts. Vai arī tieši otrādi – pie pirmā uzvarētā raunda neiedomāties, ka jau ar visu esam tikuši galā. Jo tā gan ne par kādiem čempioniem nekļūsim.
Šīs SestDienas, 25. septembra – 1. oktobra, numurā lasiet:
KĀPĒC MAN TAS JĀZINA. Cik interesanta ir politika? Skaidrs, ka žurnālistiem arī tagad, kad informācijas iegūšanas kanāli sociālo tīklu ietekmē ir ļoti dažādojušies, ir liela nozīme tajā, kā un ko cilvēki domā par politiku.
SestDienas SALONS. Esam trīskārt piesardzīgāki. Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis par to, kāpēc Latvijai Covid-19 pandēmijā pagaidām iet labāk nekā citām valstīm, ko varam gaidīt nākamajos mēnešos un ko noteikti neatnesīs Ziemassvētku vecītis.
PASAULĒ. Quo vadis, Baltkrievija? Protesti Baltkrievijā joprojām nav rimušies, un iedzīvotāji turpina paust neapmierinātību ar pašreizējo valsts varu. Kādi ir Baltkrievijas iespējamie attīstības scenāriji, ko tie nozīmētu tās līderim Aleksandram Lukašenko un ko – Baltkrievijas tautai?
LAIKA MAŠĪNA. Pēckarš. Kāpēc atgriezties laikā, kurā esi dzīvojis pirms trīsdesmit un vairāk gadiem? Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena skatītājiem nodod deviņus gadus tapušo filmu Mans mīļākais karš un kopā ar fotogrāfu Kristapu Kalnu arī pati vēlreiz atgriežas vietā, laikā un vārdos, kas jau zuduši.
SPORTS. Ringā pēc garās pauzes. Gaidīšanas režīms sestdien beigsies Latvijas labākajam bokserim Mairim Briedim, kurš Vācijas pilsētā Minhenē Plazamedia Broadcasting Center televīzijas studijā kāps ringā, lai Pasaules boksa supersērijas (WBSS) finālcīņā ar kubieti Junielu Dortikosu cīnītos par Muhameda Ali trofeju, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu un žurnāla Ring jostu.
DABA. Vai Lāči pārņem Latviju? Šajā sēņošanas sezonā cilvēki sociālajos tīklos dalās ne tikai ar baraviku kalniem un gaileņu paklājiem, bet arī ar video, kuru galvenie varoņi ir lāči. Vai Latvijas mežos jāsāk bīties no sauciena ''lācis nāk!''?
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.