Kur novilkt robežu starp "jēdzīgu" cīņu par taisnību vai savu pārliecību un "pretošanos pārmaiņām" vai spītīgu nevēlēšanos atzīt citu piedāvātos argumentus par gana stipriem, lai mainītu arī savu pasaules redzējumu? Varbūt pat savu "taisnību"? Turklāt – kā to izdarīt pasaulē, kurā vārdi "informatīvais karš" un "propaganda" kļuvuši par ikdienā lietotiem jēdzieniem?
"Robeža izstaro šīs bailes no drauda austrumu pusē," saka kinorežisors Dāvis Sīmanis, kurš nule pabeidzis filmu par realitāti Krievijas pierobežā. No abām pusēm. Secinājumi? "Rezultātā tā bilde vai noskaņojums nav iznācis optimistisks – ceļojums sākas ar manām paša bailēm vai iekšēju trauksmi un beidzas ar gandrīz kolektīvu trauksmi," viņš atzīst. Viņa teiktais un pieredzētais ir viela pārdomām, jo, lai arī sākotnēji var šķist pat mazliet smieklīgi, ka Latvijas filmēšanas grupu uzskata par NATO spiegiem, pēcgarša par to tomēr nebūt nav smaidu raisoša. Propaganda strādā. Un to jūt ikdienā. Bet, pie kā tā var novest, jau no vēstures stundām pamatskolā visiem zināms.
Turklāt – ne jau vienmēr jābrauc uz pašu valsts malu, lai varētu ieraudzīt un līdz kaulam sajust sašķeltību, kas valda mūsdienu sabiedrībā šepat Latvijā. Šonedēļ sākam rakstu sēriju, gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, kurās cer piedalīties arī Latvijā ļoti labi zināmā aktīviste Tatjana Ždanoka. Ar, maigi sakot, "interesantām" aktivitātēm paguvusi sev pievērst uzmanību Eiropas Parlamentā, nu viņa atgriezusies dzimtenē, lai reanimētu savas partijas popularitāti un no jauna uzlietu eļļu jau vairs tikai samērā nevarīgi kvēlošajām oglēm vēlmē saglabāt krievu kā mācību valodu skolās. Līdz vēlēšanām atlicis mazāk nekā puse gada. Solījumu un bļāvienu, savstarpējas izrādīšanās, bakstīšanas ar pirkstiem un "ko tad es, to visu jau tie citi" laiks ir sācies. Ko mums nesīs māņticīgais "13"?
Uz lielvaru ieroču demonstrējumu un jauna aukstā kara sajūtu fona, kas pasaulē, tas atkal šķiet izšķiroši. Un jau piesauktā trauksmes sajūta tik tiešām nepazūd. Negribētos, lai bailes kļūst par neiztrūkstošu ikdienas klātesamību, bet kā tām pretoties? Un, atgriežoties pie sākuma jautājuma, – kur tajā varoņi, kur viņu pretmeti? Atbildot uz to, droši vien jaunus riteņus neizgudrosi – jāsāk ar pašskatu. "Latvija ir ne pārāk liela valsts Eiropas ne pārāk ziemeļos, ne pārāk austrumos…" raksta vēl viens šīs nedēļas SestDienas viesis Imants Resnis. Ko tas pasaka par latviešiem, viņu varoņiem un antivaroņiem? Ne pārāk daudz. Vai varbūt tomēr?
Žurnāla SestDiena 13. – 19. aprīļa, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Mūris starp pagātni un tagadni. Nepārtraukts atgādinājums rada rezultātu, uzsver kinorežisors Dāvis Sīmanis. Viņš uzņēmis filmu par nošķirtību Latvijas sabiedrībā un Putina politikas glorificētājiem robežas abās pusēs.
VĒLĒŠANAS 2018. Taņas atgriešanās. Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka atteikusies no mandāta Eiropas Parlamentā un atgriezusies Latvijā, lai palīdzētu partijai iekļūt Saeimā. Līdz 13. Saeimas vēlēšanām palicis mazāk nekā pusgads. SestDiena sāk stāstīt par politiskajiem spēkiem, kas gatavojas tajās pieteikt savus sarakstus.
PASAULĒ. Atšķirīga mīla pret ieročiem. Šveicē, tāpat kā ASV, ir liels skaits šaujamieroču, un daudzi šveicieši, tāpat kā amerikāņi, šaujamos uztver kā daļu no savas identitātes. Tajā pašā laikā Šveice piedzīvojusi tikai dažas masu apšaudes, bet ASV tās notiek regulāri. Kas atšķir abas zemes?
LATVIJAI VAJAG. Futbolu. Lai gan ar futbolu Latvijā nodarbojas daudz mazu un lielāku zēnu un arī pa kādai meitenei, lielo spēļu laikā tribīnes ir patukšas un ar sporta veidu nesaistītie, iespējams, pat nezina, kas tad ir šodienas Latvijas futbola zvaigznes. Drīzumā gaidāmas Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanas. Zinātāji atzīmē, ka situācija ir slikta un darāmā tiešām daudz. Kā risināt problēmas, un kurš par to maksās? Lai sarunātos par Latvijas futbola iespējamo nākotni, tikāmies ar vienu no kandidātiem uz LFF prezidenta amatu – Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidentu Vadimu Lašenko.
TUVPLĀNĀ. Cilvēka mērogs. Pupu mizas, cik slikta Vējonim angļu valoda, saka diriģents Imants Resnis. Viņš sajuties kā vidējais latvietis un uzrakstījis pašskatu par to, kas Latvijā svarīgs, kas interesants, smieklīgs un nejēdzīgs. Arī par mūziku, patiešām garšīgiem kartupeļiem un politiku.
TĒMA. Neskati grāmatu pēc vāka. Daudziem ir kāds paziņa, kurš reiz devies laimes meklējumos uz ASV un strādājis uzņēmumā, kas pārdod grāmatas. Parasti šais stāstos ievītas milzīgas naudas summas, ko izdevies nopelnīt tālajā zemē, taču realitātē bieži mājup nākas atgriezties bešā.
ATRADUMI. Pat zīmoli un rozā dzegužpulksteņi. Latvijā ir kāda zelta ādere, par kuru skaļi neviens nerunā. Ļaudis tajā rokas slepeni, jo lepoties ar šo nodarbi nepiedien, – bet velti! Visapkārt ir milzumdaudz krāmu tirdziņu, piparbodīšu un lietoto preču veikalu, kuros glabājas lepni zīmoli, unikāli vintage retumi un spožas dizaina pērles.
CEĻOJUMS. Cilvēki ar dziesmu un virpuļdeju. Sūfiji ir laipni, pieklājīgi, vienmēr smaida, nekad nebļaustās, viņu vidū ir daudz izglītotu cilvēku, un vēl viņi dara mazus brīnumus. Ļoti iespējams, sūfiji ir vienīgie, kuri ar savu mācību var savākt kopā visu to neiedomājamo cilvēku, tautību, cilšu, valodu, domu un uzskatu jūkli, kas ir Sudāna.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.