Karš starp Savienotajām Valstīm un Apvienoto Karalisti bija noslēdzies vien 1812. gadā, atgādina History. com. Lai gan abas puses nebija īsti mierā ar tā iznākumu (britiem nācās uz visiem laikiem samierināties ar to, ka tās bijušās kolonijas nu ir neatkarīga valsts, savukārt amerikāņi nespēja paplašināt savus valdījumus vairāk uz ziemeļiem), nolēma, ka pienācis laiks dzīvot mierā un saticībā.
Un pirmais solis, kas šajā virzienā bija sperams, bija robežas noteikšana starp ASV un britu kontrolē esošo Kanādu. Vienkāršāk tas bija izdarāms Ziemeļamerikas austrumu daļā, kur robeža gadu desmitos jau bija diezgan stingri iezīmējusies, turklāt abas puses bija apņēmušās respektēt 1812. gada Ģentes līgumu, kas izbeidza karu. Attiecībā uz rietumu daļu (faktiski visu plašo teritoriju, kas atrodas uz rietumiem no Klinšu kalniem), šādas vienprātības nebija. Tādēļ diplomātiem nācās krietni pastrādāt, lai 1818. gada 20. oktobrī Londonā tiktu parakstīta konvencija, kas atrisināja aktuālākos robežas jautājumus, lemšanu par tās precizēšanu rietumos atliekot uz vēlāku laiku.
SARUNAS LONDONĀ
The Washington Post raksta, ka līguma slēgšanai abas puses deleģēja augstākās raudzes diplomātus. Savienotās Valstis pārstāvēja amerikāņu vēstnieks Francijā Alberts Galatēns un ASV Apvienotās Karalistes lietu ministrs (tolaik, ņemot vērā abu pušu saspringtās attiecības, bija arī tāds amats) Ričards Rašs.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 20. - 26. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!