Ja pirms gada naudas dalīšana pēc deputātu ieskatiem jeb kvotām nebūtu notikusi ar tādu vērienu, šim mērķim iztērējot vairāk nekā 20 miljonus eiro, iespējams, kādu mazumiņu partijas varētu sadalīt sev pietuvinātām pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un vēl citiem mērķiem arī šogad. Taču, atceroties sabiedrības reakciju pērn, koalīcija vairs neatļāvās riskēt Saeimas vēlēšanu gadā.
Iespējams, kvotas nebūs arī nākamgad, jo 2019. gada budžeta sagatavošana notiks vēlēšanu priekšvakarā. Taču koalīcija tomēr ir padomājusi arī par tiem, kuriem gadu no gada deva finansējumu, – to liedzot, neapmierinātība varētu sākties saņēmēju flangā. Tāpēc jau laikus šim mērķim tika ieplānoti līdzekļi no ministriju budžetiem. Piemēram, Kultūras ministrijā ir Sakrālā mantojuma saglabāšanas programma, no kuras paredzēs atbalstu dievnamiem.
Arī priekšlikumus deputāti šogad iesniegs. Ja kāds būs pamanījis iespēju vienas ministrijas ietvaros vienam mērķim plānotos līdzekļus citur izlietot lietderīgāk, tad var cerēt arī uz koalīcijas balsīm. Taču kā finanšu avotu vairs nevarēs norādīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, ir paziņojusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Kā zināms, piemēram, pērn šo naudu neviens nebija rosinājis piešķirt šā gada lietavu izraisīto plūdu skartajām teritorijām, bet gan diezgan paredzamiem pasākumiem. Lai atsauktu atmiņā, kam iepriekš deputāti bija sarūpējuši līdzekļus un kā tos ir izdevies izlietot, SestDiena to vaicāja vairākiem politiķiem un vietējiem līderiem, gan vienus, gan otrus lūdzot pastāstīt, kā viņi plāno iztikt bez šī atbalsta.
Visu rakstu ar dažādiem piemēriem, kā dažādos novados izdevies izmantot ar deputātu kvotām sadalīto naudu, lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!