Nesen uzņēmums Wolt, kas cita starpā piegādā arī gatavu ēdienu uz mājām, apkopoja un izplatīja ziņu, ko tad Latvijas iedzīvotāji no plašā piedāvājuma ēdienkartes izvēlas visbiežāk. Liels bija mans pārsteigums, ka pirmajā vietā gozējas nevis Lido kartupeļu salmiņi, vien latviešiem tuvā pica ar ananasiem vai vismaz kāds nacionālais kebabs, bet, lūk, pērn visbiežāk pasūtītais ēdiens esot bijis cepelīni.
"Shēma!", "kur skatās drošības dienesti?", "kas tos vispār ēd?" – aptuveni tādi, reaģējot uz šo ziņu, bija dominējošie komentāri sociālajos tīklos. Arī SestDienai, protams, radās jautājums, kā tas iespējams, un vai cepelīnu ēšana nu jāpieskaita pie kārtīga latvju cilvēka nacionālajām īpatnībām.
ARĪ LATVIEŠU VIRTUVĒ
Wolt medijiem skaidrojis, ka cepelīnus Latvijā visvairāk iecienījuši tieši Daugavpils iedzīvotāji. Uzņēmums darbību Latvijas otrajā lielākajā pilsētā sācis vien septembrī, taču nepilnos četros mēnešos pieprasījums pēc Daugavpils ēdinātāju gatavotajām maltītēm izkonkurējis pat populārākos Rīgas ēdmaņu gatavotājus. No Rīgas veroties, mēs bieži uz Daugavpili skatāmies kā uz pilsētu ar lielu krievvalodīgo kopienu, taču nedrīkst aizmirst, ka Lietuva tur ir kā ar roku sasniedzama – ietekme un kontakti tātad lielāki.
"Es varu pieņemt, ka tas atgādina vecākās paaudzes ēdiena garšu," tā folkloras pētniece Janīna Kursīte skaidro cepelīnu fenomenu Daugavpilī. Viņa pētījusi arī ēšanas tradīcijas un teju pirms desmit gadiem izdotajā Virtuves vārdenē apkopojusi skaidrojumu plašam skaitam ar ēšanu un ēdieniem saistītiem jēdzieniem. Cepelīnu gan tur nav. Taču, kā akcentē Kursīte, tas tāpēc, ka latviešu tradīcijā līdzīga veida ēdienu saukuši par kamām, komiem, arī komām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!