Iepriekšējās Saeimas darbības laikā negodā krita Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts Askolds Kļaviņš, kurš pamanījās izkrāpt 10 tūkstošus eiro, lejot Saeimas apmaksāto degvielu nevis personīgajā, bet savas firmas Gandrs automašīnās. Pēc šī skandāla Kļaviņš nolika deputāta mandātu. Savukārt 13. Saeimā pirmais, kurš izdots kriminālvajāšanai par iespējamu kompensāciju izkrāpšanu, dienesta viltojumu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, ir Aldis Adamovičs (JV). Viņš gan turpina būt deputāts.
Ģenerālprokuratūra nule viņam uzrādījusi apsūdzību. Politiķis atzinis, ka dzīvoklī, par kuru tiek saņemta kompensācija, patiesībā dzīvo viņa dēls, taču tur glabājoties politiķa personīgās mantas, un šai apsūdzībai viņš nepiekrīt. Veicot izsekošanu un noklausoties telefonsarunas, izmeklētāji noskaidrojuši, ka šajā dzīvoklī Adamovičs nav dzīvojis septiņus mēnešus. Attiecībā uz diviem čekiem, par kuriem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir pretenzijas, Adamovičs skaidrojis, ka vienā gadījumāviņš esot kļūdījies, čeks anulēts un kompensācija atmaksāta valstij, bet otrā deputāts atzinis, ka degviela iepildīta sievas automašīnā, jo personīgajam auto bijušas tehniskas problēmas, taču viņam bijis jādodas darba pienākumos. Arī šajā gadījumā summa atmaksāta.
KNAB teic, ka Adamovičs nav vienīgais, kura saņemto kompensāciju pamatotība tiek vērtēta. SestDienas veiktā analīze, pētot Saeimas deputātiem šā gada astoņos mēnešos piešķirtās kompensācijas un amatpersonu deklarācijas, raisa daudz jautājumu. Kā gan īsti var pārliecināties, ka deputāts, kurš saņem kompensāciju, patiesībā dzīvo par valsts naudu apmaksātajā dzīvoklī vai degvielu lej savā auto? Vai tomēr nebūtu jānosaka griesti, cik dārgu dzīvokli var atļauties īrēt? Un kādēļ gan būtu jāīrē dzīvoklis Rīgā un vienlaikus lielas summas jātērē par transportu? Vai tautai būtu jāapmaksā deputāta tikšana uz mājām nedēļas nogalē un pēc tam atpakaļ uz darbu? Un kādēļ vispār būtu jākompensē Rīgā vai Pierīgā dzīvojošo Saeimas deputātu degvielas čeki? Kā var būt neatbilstības amatpersonu deklarācijās, ja tajās atrodamās ziņas tomēr ir jāpārbauda? Piemēram, tādu deputātu, kas par nepieciešamību deklarācijā norādīt arī īrētu dzīvokli uzzina no SestDienas, nav maz. Taču ne Valsts ieņēmumu dienests (VID), ne KNAB neesot deputātiem par to aizrādījis, lai gan par ziņu nenorādīšanu paredzēts naudas sods.
Arī LTV raidījuma De facto analizētie KNAB lēmumi par lietu izbeigšanu liecina, ka KNAB bijis visai iecietīgs pret deputātu skaidrojumiem aizdomīgas rīcības gadījumos. Piemēram, daži deputāti izlietojuši krietni vairāk degvielas, nekā nepieciešams nokļūšanai no dzīvesvietas līdz Saeimai, dažreiz degvielas čeki iesniegti vasarā, kad Saeimas sēdes nenotika. Bijuši arī deputāti, kam regulāri izdevies uzpildīt vairāk degvielas, nekā ietilpst auto bākā, un citreiz konstatēts, ka degviela regulāri lieta kannās.
Nekā daudz nevajag
Kompensāciju sistēma savulaik tika izveidota, lai Saeimā ievēlēto deputātu dzīvesvieta neietekmētu viņu iespējas veikt pienākumus – lai attālākajos novados dzīvojošie nebūtu nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar rīdziniekiem. Kompensācijas regulē Saeimas Kārtības rullis un īpaši noteikumi. Galvenais princips: jo tālāk no Rīgas, jo lielāka kompensācija. Deputātiem, kas dzīvo līdz 39. kilometram no Rīgas, ir tiesības prasīt tikai transporta izdevumu atmaksu. Tālāk par 40. kilometru no galvaspilsētas – arī par dzīvesvietu. "Kompensāciju un attālumu aprēķināšanai tiek izmantots deputāta pašdeklarēšanās princips – deputāts pats ir atbildīgs par godprātīgu un tiesiski pamatotu rīcību, pieprasot izdevumu kompensāciju," SestDienai skaidro Saeimas Preses dienestā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 30. oktobra - 5. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!