Tajos tālajos drūmajos laikos, kad trīs Baltijas valstis un Aizkaukāzs, proti, Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna, atradās vienā impērijā un kad par latviešu nacionālo ēdienu kļuva šašliks, latvietim gluži kā Pavlova sunim sāka izdalīties siekalas, izdzirdot vārdus "Kaukāza virtuve". Atšķirības starp Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu latvietis tolaik prata saskatīt tikai par konjakiem sauktajos brendijos – labākais skaitījās armēņu konjaks. Savukārt armēņu, gruzīnu un azerbaidžāņu virtuve latvieša priekšstatos bija saplūdusi vienā Kaukāza virtuvē – šašliks, dolma, cālis tabakā, kuru ēdot dažs labs droši vien brīnījās, kāpēc tas cālis nav gatavots tabakas lapās. Citus Kaukāza ēdienus tajos drūmajos laikos šeit tikpat kā negatavoja, nu, varbūt vēl čahohbili, kuru pat Valdis Artavs pieminējis savā parodijā par Jāņa Petera dzejoli Pie Gruzijas metālkalējiem – te jau Petera virsrakstā parādās izpratne par Kaukāza republiku atšķirībām, un Artavs to ir vēl pasvītrojis: "Ja tu dzertu cinandali, / Ja tu ēstu tabakcāli, / Nobaudītu čahohbili, / Tad tu sauktu: – Johambili!"
Šodien neviens vairs šīs trīs Kaukāza valstis nejauc, zina lielās atšķirības to politikā, līdz ar to arī dažu labu virtuves niansi iegaumē. Varbūt zina pat to, ka, piemēram, armēņi un azerbaidžāņi konfliktē ne tikai par teritorijām, bet arī par to, kam pienākas pirmtiesības uz dolmas izgudrošanu. Viens no ēdieniem, kas latvietim stipri palīdz orientēties Kaukāza tautu virtuvju atšķirībās, ir hinkāļi. Tas ir gruzīnu ēdiens, turklāt tik garšīgs ēdiens, ja proti to pareizi ēst, ka Pavlova suņa reflekss latvietim tagad vislabāk nostrādā, izdzirdot vārdus "gruzīnu virtuves restorāns". Ja vēl tiek sadzirdēts, ka tajā restorānā ir gruzīnu pavāri, tad ir tikai laika jautājums, kad latvietis dosies uz šo restorānu.
Šodien Rīgas un apkārtnes gruzīnu restorāniem ir viens trūkums: tie ir tik populāri, ka vieta tajos jārezervē iepriekš. Vismaz brīvdienās noteikti. Mēs gan rezervējām, gan ieradāmies tūlīt pēc restorāna atvēršanas, divpadsmitos, lai varētu izvēlēties galdiņu. Kuru gruzīnu restorānu mēs bijām izvēlējušies? To, kas sevi pozicionē kā "iespējams, labāko gruzīnu virtuves restorānu Latvijā", – restorānu Kinza House Dubultos. Tas atrodas pie viena no nedaudzajiem auto stāvlaukumiem jūras tuvumā.
Iespēju izvēlēties galdiņu izmantojām, apmetoties pie lielā, apaļā galda nišā aiz ārdurvīm. Gruzīnu ēdienreizēs ar maziem galdiņiem nav ko niekoties, jo jānogaršo vismaz daļa no piedāvājuma. Nu, varbūt ar hačapuri nevajadzētu riskēt, jo tas var izrādīties tik garšīgs, ka nākamajiem ēdieniem nepietiek vietas. Toties bez hinkāļiem un dolmas nekādi! Ar gudru ziņu bijām vairāk nekā četri pie tā galdiņa, lai varētu no visa kā pagaršot (lai gan visu, protams, nespētu pieveikt, tāpēc, piemēram, cālis tabakā un čahohbili izpalika), un varam teikt, ka hinkāļi te ir brīnišķīgi, dolmas arī, kotlete Tbilisi gaumē teicama, nu, odžahuri būtu jāsalīdzina ar citu labo gruzīnu restorānu odžahuri, piemēram, ar Rīgas restorāniem ZaNaZaN un Tbilisi. Kopējais verdikts būtu: te ir garšīgs viss. Pat tāds negruzīnu ēdiens kā Napoleona kūka te ir pavisam citādāks nekā parastās, un, jāteic, labā nozīmē, ja vien dakteris tev nav diagnosticējis steidzami ārstējamu Napoleona kompleksu izēšanās ziņā.
KRITIZĒ UN SLAVĒ EGĪLS ZIRNIS
Gruzīnu virtuves restorāns KINZA HOUSE
Adrese: Jūrmalā, Dubultos, Baznīcas ielā 2/3
Atvērts: No 12.00 līdz 22.00 (Pk, S līdz 23.00)
SESTDIENA ĒDA
- Harčo 7,80
- Dolmas ar jērgaļu 10,50
- Kotlete Tbilisi gaumē 23,00
- Odžahuri 13,50
- Lēni sautēta liellopu gaļa 17,50
- Jērgaļas hinkāļi (5 gab.) 10,20
- Kūka Napoleons 7,80
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
VISS GARŠĪGS! Gan hinkāļi, gan dolmas, gan harčo, gan viss pārējais, ieskaitot paštaisīto napoleonkūku.