Apzinīgajām valstīm meklējot alternatīvas fosilajiem kurināmajiem, zinātnieki un jaunuzņēmēji nāk klajā ar dažādiem risinājumiem. Savu vīziju izklāstījis arī amerikāņu stārtaps Quaise Energy, kas piedāvā īstenot pagātnē jau izskatītu, bet tehnoloģisko ierobežojumu dēļ vēl nerealizētu ideju planētas siltuma izmantošanai ēku apsildīšanā.
Masačūsetsas štatā bāzētā uzņēmuma piedāvājums izklausās pavisam vienkāršs. Jāieurbjas aptuveni 20 kilometru dziļi Zemes garozā un jāsavāc no planētas dzīlēm izplūstošais karstums. Līdzīgu pieeju jau izmanto islandieši un citu vulkāniski aktīvo teritoriju iedzīvotāji. Vienīgā atšķirība – vulkāniskajās zonās vajadzīgs sekls urbums, bet citur līdz karstajiem tvaikiem jāurbj krietni dziļāk.
Zemes dzīlēs iesprostotais karstums spētu apgādāt cilvēci ar tīru, faktiski neizsmeļamu energoresursu. To var izmantot gan ēku apsildīšanā, gan elektrības ražošanā, un līdz ar to pasaule varētu salīdzinoši ātri atteikties no fosilajiem kurināmajiem, tādējādi piebremzējot globālo sasilšanu. Ne velti par ģeotermālo siltumu tiek runāts jau vairākas desmitgades un bijuši pat atsevišķi mēģinājumi realizēt šādus projektus. Tie gan vienmēr atdūrušies pret augstām izmaksām, kas visu ieceri padarīja nerentablu.
Urbšanas speciālisti
Quaise Energy tika nodibināts 2018. gadā prestižā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Plazmas zinātnes un sintēzes centra paspārnē. Tajā urbšanas tehnika tiek attīstīta jau vairāk nekā 15 gadu, un progress izrādīts dažādos laboratoriskos demonstrējumos. Piemēram, urbjot caurumu bazalta slānī.
Urbšanā tiek kombinētas vairākas metodes. Vispirms ar parastu rotējošo urbi tiek izlauzts ceļš cauri kristālisko iežu slānim, kas ir aptuveni trīs kilometrus biezs. Pēc tam darbā tiek laista īpaši izstrādāta urbšanas platforma, kas ģenerē lieljaudas milimetru viļņus. Tie ir ļoti tuvi mikroviļņiem elektromagnētiskajā spektrā un kopā ar pa cauruli ievadītu saspiestu gāzi saberž ceļā esošos akmeņus pelnos. Tā kā caurules lejasdaļā spiediena ietekmē darba temperatūra esot ap 500 grādiem pēc Celsija skalas, akmeņu drupināšana notiekot visai raiti. Pelni kopā ar gāzi tiek iznesti virszemē, kur tiek savākti un aiztransportēti.
Neizsmeļami krājumi
Pirmā urbšanas platforma tikšot uzstādīta jau 2024. gadā, un līdz 2026. gadam sākšot darboties urbums, kas saražos ap 100 megavatiem ģeotermālās enerģijas. Savukārt 2028. gadā karstie tvaiki tikšot piegādāti uz pirmajām termoelektrostacijām, kas šobrīd izmanto fosilos kurināmos. Uzņēmums jau piesaistījis finansējumu 52 miljonu ASV dolāru apmērā un šobrīd izstrādā atbilstošu platformu. Plānots, ka pirmais urbums tiks izveidots ASV rietumu daļā – Kalifornijas, Oregonas, Jūtas, Vašingtonas, Kolorādo vai Nevadas štatā. Ja viss noritēs veiksmīgi, uzņēmums sola braukāt pa pasauli un līdzīgus urbumus veidot citās valstīs.
"Pazemē glabātais enerģijas apjoms pārsniedz cilvēces ikgadējās vajadzības pēc energoresursiem miljardu reižu. Pietiks paņemt tikai mazu daļiņu no visiem krājumiem, lai pārskatāmā nākotnē apmierinātu mūsu vajadzības," sarunu forumā TEDx Bostonā stāstīja kompānijas līdzdibinātājs Mets Hods, "kamēr turpinām attīstīt dziļurbšanas tehnoloģijas, mēs sāksim pirmos komerciālos ģeotermālos projektus seklākā vidē."
Tomēr jāuzsver, ka iespēja šādā veidā sasniegt 20 kilometru dziļumu ir modelēta tikai teorētiski. Realitātē nevienam cilvēkam nav izdevies ielūkoties tik tālu pazemē. Visdziļāk izdevies tikt Kolas pussalas superdziļajā urbumā. Šis litosfēras izpētei veiktais urbums ir 12 262 metrus dziļš, un tā izveidošana prasīja divdesmit gadu. Šobrīd šis urbums ir pamests.