Provokāciju tīklos noķertie

Amerikāņu kulta režisora Džona Kārpentera kinodarba Viņi dzīvoja (1988) pamatjautājums ir pavisam vienkāršs – kas notiktu, ja cilvēks spētu redzēt cauri lietu ideoloģiskajam un manipulatīvajam uzslāņojumam? Šādu utopisku pestīšanu filmā piedzīvo Losandželosas vienpatis un regulārs dienas zupas virtuves viesis Džons Nada (Rodijs Paipers), kurš atrod kasti ar vairāk nekā duci melnu saulesbriļļu. Šis Nada jeb Neviens, uzlikdams brilles, pēkšņi spēj izšķirt reklāmu patieso vēstījumu, izdalīt ielās sastaptos cilvēkus no to iemiesotajiem tēliem un ieraudzīt pasauli melnbaltu. Tādu, kāda tā ir. Citiem vārdiem sakot – maskas nost! Un tad izrādās, ka aiz datorkompānijas plakāta mīt sauklis par pakļaušanos, bet kairā pozā galvu atliekusī blondīne okeāna krastā, virs kuras dzirksteļo uzraksts par došanos uz Karību jūras salām, sevī ietver skubinājumu vairoties.

Paradokss šīs filmas vēstījumā ir tas, ka mūsdienās cilvēkam acīmredzami ir nepieciešams kāds papildu atribūts, lai saskatītu patieso informācijas mērķi. Šajā gadījumā – brilles. 

Tātad atliek secināt, ka pašu spēkiem īsti nespējam atšķetināt vēstījumu un tā mērķi. Cits jautājums – vai masu medijos un ikdienas komunikācijas veidu un platformu polifonijā vispār vēlamies ieraudzīt lietas pašas par sevi? Uzmanības kairinātāju vai kaitinātāju apkārt ir daudz. Plašāk raugoties, tajos var ieskaitīt arī Donalda Trampa piesauktos "faktus" pašatskaites tvītos vai ķīniešu disidenta, mākslinieka Aja Veiveja, izslieto vidējo pirkstu kā atbildi tūristu taku ikonām, sākot ar Balto namu Vašingtonā un beidzot ar Antonio Gaudi Svētās Ģimenes baznīcu Barselonā. 

Tuvāk lūkojoties – mākslinieka Artūra Bērziņa performance Eshatoloģija ar dzīvas miesas ēšanu kā Rietumu indivīda pašdestrukcijas un pašapliecināšanās akts vai pērnās nedēļas precedents mākslinieka SOME 1 izpildījumā, Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās izlīmējot plakātus ar viltus ziņām par indīgajiem zirnekļiem. Kas šajā kontekstā ir kritika, kas spēle un kas šķitums? 

Zirnekļi uzbrūk!

"Akumulēt sabiedrības uzmanību nav grūti, bet sarežģītāk ir piepildīt to ar saturu. Ir daudz triku, kā to izdarīt, bet padarīt to jēgpilnu ir cits uzdevums," komentējot mākslas akcijas un mākslas darba realizāciju caur uzmanību, norāda Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Šādu saasinājumu plašsaziņas līdzekļos varēja vērot, piemēram, saistībā ar indīgo zirnekļu invāzijas plakātiem. "Sabiedrība alkst reālu sensāciju, un līdz ar to plašsaziņas līdzekļu darbs ir atrast vai arī radīt šādu sensāciju, kas būtu gana reāla un ticama," norāda SOME 1, kurš ar e-pasta starpniecību, uzturot anonimitātes oreolu, uzņēmies atbildību par indīgo zirnekļu plakātu izlīmēšanu 30. jūlija rītā Rīgā. Jau iepriekš presē plakāti ar uzrakstu "Uzmanību! Indīgi zirnekļi!" par it kā fiksētiem zirnekļu perēkļiem, turklāt ar nepatiesu atsauci uz Veselības inspekciju, identificēti kā viltus informācija.

Krese norāda – te svarīga ir sabiedrības iesaiste, apstiprinot, ka mākslas darbs nevar pastāvēt bez uzmanības. "Gan provokācija, gan skatītāja iesaistīšana kā mākslas darba sastāvdaļa ir ļoti izplatīta prakse jau pēdējā pusgadsimtā. Provokācijas ir veidojuši daudzi mākslinieki, piemēram, tas pats Marsels Dišāns. Saskarsmes mākslas estētika paredz situāciju, kurā skatītājs iesaistītos un kļūtu par daļu no darba. Tad tas ir pabeigts mākslas darbs," rezumē speciāliste. 

Viņa uzsver, ka šāda veida plakāti ir tests cilvēka lētticībai un uzticībai medijiem. "Pieņemu, ka mākslinieks bija mēģinājis atsegt mehānismu, kā tiek producētas viltus ziņas," piebilst Krese. Tā skaidri atklājas cilvēku padevība manipulācijām. "Cilvēki tic pat absurdām norisēm, nekritiski tās pieņemot kā faktu un uz to attiecīgi reaģējot."

SOME 1 uzsver, ka šis mākslas akts nav protests pret kaut ko. Viņaprāt, tā ir uzmanības vēršana uz šādu mākslas formu. "Tāpēc arī ir izveidojusies situācija, kurā šo akciju apspriež gan caur kriminālziņām, gan arī caur kultūras aktualitātēm," norāda plakātu autors. Izrādās, akcija ir pirmais posms rudenī gaidāmajai izstādei. Tajā tiks eksponēti 13 mākslas darbi, kuri apspēlē jēdzienu "informācija". Pirmais no izstādes darbiem, autora vārdiem runājot, nu "ir prezentēts". Krese, vēl komentējot plakātus, norāda, ka šajā gadījumā grūti izprast mākslinieka stratēģiju – tikpat labi tas var būt pašmērķīgs žests un mākslas huligānisms, bet var būt arī teikuma pirmais vārds. Ir jāgaida turpinājums. Uzmanība ir piesaistīta. 

Valstsvīru skūpsts un kola

Ar SOME 1 izdodas sazināties caur mākslinieka pārstāvi Raivi Maksi Malnaču, kurš bijis kurators pretrunīgi vērtētajai izstādei Disidents (2015). Šajā izstādē Stūra mājas pagalmā kā svētais moceklis bija piesista krustā Vladimira Putina atveidam līdzīga lelle. Paši izstādes veidotāji to dēvēja par apolitisku aktu, taču Krievija toreiz aicināja Latviju sniegt skaidrojumu par vizuālo līdzību un māksliniekiem turpat, pie kādreizējās čekas ēkas, tika draudēts "ar sekām". Aprakstā darbs bija pieteikts kā kapitālisma eksekūcija, krustā sitot biznesmeni, kura prototips it kā esot 45 gadus vecs itāļu uzņēmējs.