Kad Eiropas Komisija 2018. gada 28. martā ierosināja likt punktu ražošanas nozares savulaik izlobētajai sezonālās laika maiņas praksei, eiropiešiem parādījās pamatota cerība atbrīvoties no laikmeta prasībām sen vairs neatbilstošā ieraduma. Apjomīgā aptaujā pat tika noskaidrots, ka atteikšanos no tās atbalstītu 84% bloka iedzīvotāju. Tomēr četrarpus gadi strauji pagājuši, un mēs turpinām grozīt laikrāža bultiņas un kaitēt savai veselībai.
Draudu vairāk nekā ieguvumu
Iepriekšējos gados jau noskaidrots, ka pulksteņa rādītāju grozīšanas dienās pieaug sirdstriekas piedzīvošanas risks, cilvēki ir miegaināki, neatpūtušies un līdz ar to ar zemākām darbaspējām. No diennakts ritma pārmaiņām cieš arī imūnsistēma, kuras spēja pretoties slimībām pulksteņa griešanas periodā samazinās. Zināms arī tas, ka jaunus, veselīgus cilvēkus laika maiņa izsit no līdzsvara aptuveni uz divām līdz piecām dienām, bet vecākiem cilvēkiem pielāgošanās ilgst pat vairākas nedēļas.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 28. oktobra - 3. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!