Latvijā jau kādu laiku (precīzāk – kopš 2015. gada, kad Kultūras ministrijā (KM) tika izveidota Mediju politikas nodaļa) tiek realizēta mediju politika. Tiesa, par gluži sekmīgu šo procesu nevarētu uzskatīt. Nozari uzraugošajiem ministriem tā nav bijusi prioritāte. Uz to norāda gan tas, ka jau minētā nodaļa ilgstoši ir darbojusies nepilnā sastāvā, gan tas, ka Sabiedrisko mediju likums, kam arī pievērsīsimies šajā rakstā, rodas tik ilgstošās mokās. Tāpat uz ministrijas ''jaudu'' norāda nesenais gadījums, kad, lai gan no KM uz Saeimu tika atsūtīts priekšlikums sasaistīt sabiedrisko mediju budžeta daļu ar konkrētiem procentiem no IKP, Saeimas deputāti to noraidīja. Un cita starpā aktīvus iebildumus izteica pašreizējā kultūras ministra Naura Puntuļa partijas biedre un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Tomēr tagad šķiet, ka jaunais sabiedrisko mediju likums varētu ieraudzīt dienasgaismu. Šonedēļ par medijiem atbildīgajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā panākta konceptuāla vienošanās par vienu no līdz šim diskutablākajiem jautājumiem – jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļu skaitu.
Daži zinātāji gan ir skeptiski un norāda – tie, kas pašreiz vārdos atbalstījuši priekšlikumu, ka padomei jāstrādā triju cilvēku sastāvā, vēlāk varētu arī pārdomāt. Jāprognozē gan, ka šoreiz tā varētu arī nenotikt.
Lai dzīvoklī nebūtu policista
Kāpēc vajadzīga tāda jauna mediju padome? Gan vietējie, gan starptautiskie mediju eksperti jau izsenis norādījuši uz nepieciešamību novērst interešu konfliktu, jo pašlaik galvenais mediju pieskatītājs NEPLP vienlaikus gan pārrauga sabiedrisko mediju nozari, gan ir arī sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs. Vienkāršojot – varētu iedomāties, ka Valsts policija, kura pieskata, vai visi dzīvo saticībā un nezog, arī sāktu uzvesties kā civiliedzīvotāju dzīvokļu īpašnieki – zvanītu pie durvīm un norādītu, kādās krāsās būtu jākrāso sienas, cik bieži jāēd dārzeņi un ka ir jāvingro.
Vai arī, ja, piemēram, Valsts kontrole vienlaikus gan uzraudzītu Rail Baltica izbūvi Latvijā, gan arī vienlaikus būtu pati šī projekta ieviesēja.
Jaunais likums paredz, ka sabiedriskajiem medijiem, kas, visticamāk, tiks veidoti kā viens apvienots medijs, gluži kā solīdiem valsts uzņēmumiem būs gan valde, gan padome. Un, protams, paliks vēl arī policists – NEPLP. Dažuprāt, ar laiku NEPLP funkcijas tad varētu pārņemt mākslīgais intelekts, kas, piemēram, fiksētu, vai nenotiek Reklāmas likuma pārkāpumi, vai ēterā neskan rupjības vai Putina slavas dziesmas.
Mazāk ir labāk
Kur radīsies šie trīs jaunie SEPLP locekļi? Plānots, ka vienu no tiem virzīs Valsts prezidents, otru – nevalstiskais sektors, konkrētāk, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (tāpēc varbūt ir vērts pievērst uzmanību tam, kas tiks ievēlēti nākamajā memoranda īstenošanas padomē), un trešo – Saeima. Jāpiezīmē, ka vēl iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija sarežģīti par šo vienoties, jo daļa politiķu vēlējās lielāku Saeimas iesaisti padomes veidošanā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš arī SestDienai atgādina, ka trīs ir labs skaitlis kaut vai tāpēc, ka to ir viegli palielināt.
Taču otrs ceļš, piemēram, samazināt locekļu skaitu no septiņiem uz trim, pēcāk būtu sarežģīts.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. janvāra -6. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pareizaisjautājums
Krējums Saldais
...