Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -5 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 11. decembris
Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Vai viegli būt policistam

Ierindas policista darbā rutīna ir visai maz iespējama. Ir trauksmainākas un ir mierīgākas dienas, tomēr to, kāda būs šī konkrētā, dežūras sākumā prognozēt ir faktiski neiespējami, uzsver Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Tūrisma nodaļas vecākais inspektors Aleksandrs Vaļevko (31). Viņam savā līdzšinējā darba pieredzē sanācis gan savaldīt trakojušus ārvalstu futbola fanus, gan komunālā dzīvokļa istabā ieraudzīt pāris simtu nebrīvē mītošu baložu. Šim darbam vajadzīga ne tikai laba fiziskā sagatavotība, bet jābūt arī psiholoģiskajai noturībai, tādēļ policista profesija noteikti nav visiem piemērota

Likumā Par policiju definēts, ka policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvību, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Ir Valsts policija, pašvaldības policija un ostas policija (šī likuma noteikumi nav attiecināmi uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policiju un nav piemērojami arī attiecībā uz Valsts drošības dienestu, kas vēl līdz pagājušā gada beigām tika saukts par Drošības policiju, un attiecīgais likums bija saistošs arī šai iestādei). 

Kā tad darbojas visu triju veidu policijas, un kas ir kuras kompetencē? Ostas policija pilda pienākumus ostas robežās un ir iekļauta attiecīgās ostas pārvaldes sastāvā. Šobrīd šāda policija ir izveidota tikai Rīgas brīvostas pārvaldē, kur tā darbojas kopš 2011. gada. Savukārt Valsts policija par drošību atbild visā Latvijas teritorijā, bet pašvaldības policija – attiecīgajā administratīvajā teritorijā un citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura deleģējusi tai pienākumu vai uzdevumu izpildi. Valsts policija ir iekšlietu ministra pārraudzībā, savukārt pašvaldības policija ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā, un arī par tās izveidi lemj attiecīgā pašvaldība. Gadījumā ja pašvaldība savu vai kopīgo policiju nav izveidojusi, attiecīgos pienākumus pilda Valsts policija. Šobrīd no visām lielajām republikas pilsētām pašvaldības policijas nav Rēzeknē, kur tā pastāvēja līdz 2014. gada vidum. Turpretī Valsts policijas iecirkņi ir visā Latvijā. 

Darbiniekus dienestam Valsts policijā sagatavo Valsts policijas koledža, tajā iespējams apgūt akreditētu pirmā līmeņa profesionālo studiju programmu ar Valsts policijas vajadzībām nepieciešamo specializāciju. Tostarp šīs koledžas sastāvā ietilpst Policijas skola, kurā policijas darbiniekus māca arī profesionālās izglītības programmās. Taču, lai par dienestu Valsts policijā vispār varētu sākt domāt, personai ir jābūt Latvijas pilsonim ar iegūtu vismaz vidējo izglītību vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kura fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis, psiholoģiskās īpašības un latviešu valodas prasme atbilst noteiktām prasībām. Persona arī nedrīkst būt sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu, un tai ir jāatbilst vēl vairākām prasībām, kas noteiktas attiecīgajā likumā par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitām. 

Lai arī pašvaldības policijas amatpersonām speciālās dienesta pakāpes netiek piešķirtas, kā tas ir Valsts policijā, arī šajā gadījumā ir jāatbilst noteiktām prasībām. Vairākas no tām pārklājas. Piemēram, abu veidu policijā strādājošie nedrīkst iepriekš būt sodīti, un viņiem jābūt atbilstošām latviešu valodas zināšanām. Tomēr darbam pašvaldības policijā nav tik strikta vecuma ierobežojuma un arī fiziskās sagatavotības prasības ir citas. Te jāpiebilst, ka Valsts policijas darbiniekiem nepieciešamais fiziskās sagatavotības līmenis ir noteikts speciālos Ministru kabineta noteikumos, kas gan pērn pavasarī tika grozīti, prasības samazinot. Tas tika darīts, jo iepriekš tika norādīts uz Policijas koledžas reflektantu slikto fiziskās sagatavotības līmeni un nespēju prasības izpildīt.


Iestādēm jāsadarbojas

Valsts un pašvaldības policijas pamatuzdevumi atšķiras, tomēr, ja ir ziņas, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai Valsts policijas iestādei, kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu. Šajos jautājumos Valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.

Taču pašvaldības policija neizmeklē likumpārkāpumus, par kuriem sods tiek paredzēts Krimināllikumā. Kas attiecas uz administratīvajiem sodiem – tos pašvaldības policijai ir tiesības piemērot, bet to apmērs, kā arī pārkāpuma būtība katrā pašvaldībā var atšķirties.

Labas karjeras izaugsmes iespējas ir gan Valsts, gan pašvaldības policijā, tomēr tas nenozīmē, ka šajās vietās nesaskaras ar darbinieku trūkumu. Piemēram, Valsts policijā pagājušā gada beigās kopumā bija 7836 amata vietas, no kurām lielākā daļa – 6884 – bija paredzēta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, un no tām brīvas bija vairāk nekā divi tūkstoši. Te gan jāpiemin, ka šā gada vidū tika prezentēts Valsts policijas darba organizācijas un struktūras pārmaiņu plāns, kas tostarp paredzēja likvidēt vairāk nekā 600 amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm paredzētās amata vietas. Nākamā gada budžetā 10,7 miljoni eiro ir paredzēti atalgojuma palielināšanai iekšlietu sistēmā strādājošajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Plānots, ka atalgojums pieaugs kadetiem, zemāk apmaksātajām nozares amatpersonām un ar sarežģītām un smagām lietām strādājošiem izmeklētājiem.

Savukārt, piemēram, Rīgas pašvaldības policijā (RPP) šobrīd ir 899 amata vietas, no kurām vakantas ir 138 vietas. RPP ir dažādas struktūrvienības, starp kurām ir arī specializētās, kuras var nebūt citās Latvijas pašvaldību policijās. Vidējā bruto mēnešalga pašvaldības policijā Rīgā pērn bija nepilni 969 eiro (šis skaitlis gan aprēķināts, iekļaujot arī priekšniecības atalgojumu). Kā liecina pašas iestādes sociālajos tīklos šovasar publicētais paziņojums, piemēram, RPP kārtībniekam pēc divu mēnešu mācību perioda bruto alga tiek solīta līdz 850 eiro, plus uzturdevas kompensācija 170 eiro apmērā. Mācību laikā atalgojums gan pērn bija 635 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr jānorāda, ka pašvaldības policijas kārtībnieki pa karjeras kāpnēm var kāpt un attiecīgi pieaug arī atalgojums.

Vēl jāpiebilst, ka darbs pašvaldības un Valsts policijā atšķiras arī ar sociālajām garantijām. Kā viens no piemēriem – pašvaldības policisti nevar doties izdienas pensijā, kas ir iespējams Valsts policijā strādājošajiem policistiem. Tāpat amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir paredzētas papildu sociālās garantijas vēl bez tām, kas likumā garantētas valsts un pašvaldību pārvaldē strādājošajiem.


250 baložu un nikni fani

RPP ir vislielākā pašvaldības policija Latvijā. Aleksandrs Vaļevko šeit nostrādājis jau desmit gadu, turklāt pirms pieciem gadiem saņēmis arī Rīgas pašvaldības goda zīmi Gada policists. Bijis gan kārtībnieks, gan inspektors – šobrīd ir vecākais inspektors, un savu sākotnējo nokļūšanu policista darbā vīrietis raksturo vārdiem "nejauša cēloņsakritība". Pirms nokļūšanas pašvaldības policijā, viņš nekad tā nopietni nebija apsvēris domu, ka varētu darīt darbu, kas saistīts ar sabiedrības drošību. Par to, ka RPP meklē jaunus darbiniekus, Aleksandrs pēc atgriešanās Latvijā uzzināja no kāda paziņas, kurš tad arī aicinājis kopā iet mēģināt darbā pieteikties.

"Sākumā tas likās tā nenopietni, jo par tādu iespēju nemaz nezināju, bet nu jau šeit esmu desmit gadu," vīrietis tagad saka. Aleksandra darbs norit 12 stundu maiņās – gan dienās, gan naktīs. Nereti darbā sanāk arī aizkavēties, jo nekad līdz galam nevar paredzēt, kā izvērsīsies dežūra. Neesot arī iespējams noraksturot tipisku darbadienu, jo tādas vienkārši nav. Pašu pirmo izsaukumu, kurā piedalījies, Aleksandrs neatceras, taču var pastāstīt par diviem citiem gadījumiem, kas no viņa līdzšinējās darba pieredzes bijuši starp visspilgtākajiem. Viens no tiem norisinājās 2012. gada vasarā dienā, kad Latvijas futbola komanda Skonto Rīgā mērojās ar Horvātijas Hajduk Split. Vairāki desmiti horvātu fanu jau pirms spēles kādā Vecrīgas bārā bija sacēluši pamatīgu troksni. Kad uz to pēc saņemtas sūdzības bija reaģējuši Rīgas pašvaldības policijas darbinieki, futbola fani palikuši vēl agresīvāki. Kamēr pašvaldības policisti horvātus centās apvaldīt, daļa no faniem pilsētas centrā sastapās ar vairākiem desmitiem vietējās komandas atbalstītāju, un tas beigās noveda pie masu kautiņa. "Toreiz kāvās apmēram 150 cilvēku. Apkārt lidoja petardes un krēsli no tuvējām kafejnīcām," atminas Aleksandrs. Toreiz neizbēgami bija jāiesaista arī Valsts policija, līdz iekarsušos fanus kopīgiem spēkiem izdevies apvaldīt. Taču mācība no tā acīmredzami netika gūta – pirms pašas spēles sekoja vēl citas horvātu fanu sarīkotas nekārtības, un šoreiz viņu agresija bija vērsta tieši pret policiju. Brīnumainā kārtā pašā spēlē nekādi ievērojami incidenti stadionā netika sarīkoti. Todien tika aizturēti vairāki fani, un kāds pašvaldības policists sadursmēs guva arī miesas bojājumus.

Cits gadījums Aleksandra pieredzē, kuru, sākot maiņu, pavisam noteikti nebija iespējams prognozēt, ir vēl kolorītāks. Toreiz saņemts izsaukums no kāda komunālā dzīvokļa iemītniekiem, kuri sūdzējušies par neciešamo smaku, ko radot kaimiņienes istabā mītošie dzīvnieki. Izrādījies, ka tie ir aptuveni 250 baložu, kuri mitinās istabā, kas turklāt vēl tik ļoti bijusi pārkrauta ar dažādām mēbelēm, ka tādā šaurībā apgrūtinoši būtu bijis dzīvot pat vienam cilvēkam. Bija redzams, ka daļa baložu turpat arī dzimuši un visu mūžu tā arī dzīvojuši pie sievietes, četrās sienās iesprostoti. Vairāki putni jau bija miruši.

Šādi gadījumi tikai atgādina par Aleksandra teikto, ka uz policiju būtu jānāk strādāt tiem, kuri "dzīvē gatavi redzēt visu".

Viņš uzsver, ka, izvēloties šādu darbu, katram pašam jāmēģina saprast, vai viņš būs pietiekami labi sagatavots ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. "Viss, kas šajā darbā ar tevi notiek, gribot negribot kaut nedaudz, bet paliek tevī," uzsver vīrietis. "Pirms sāku strādāt policijā, es uz visām lietām skatījos daudz citādāk nekā tagad. Arī cilvēkus kopumā redzu no cita skatpunkta."


Jāsauc palīgā

Aleksandrs min, ka tieši nesagatavotība psiholoģiski grūtam darbam vismaz daļā gadījumu ir iemesls, kādēļ šajā profesijā trūkst darbinieku. Viņš gan arī nenoliedz, ka reizēm slodze tieši cilvēkresursu trūkuma dēļ ir ļoti liela, tomēr uzsver, ka līdz šim nav nopietni apsvēris domu darbu pamest. Dažbrīd gan gribējies aiziet tādā ilgākā atvaļinājumā. Taču par to, vai saredz sevi šajā profesijā vēl pēc desmit gadiem, vīrietis pagaidām domājis neesot.

Kas vēl ir grūts policista ikdienā? Ik dienas jābūt gatavam riskēt ar savu dzīvību un veselību, nekad nevar paredzēt, vai kādam no izsaukumā sastaptajiem cilvēkiem kabatā nav, piemēram, lietotas šļirces, kas tiek izmantota narkotiku injicēšanai, – risks nejauši tapt ar tām sadurtiem ir arī policistiem.

Kā vēl vienu iemeslu, kādēļ policista profesijā ir jāsaskaras ar cilvēku trūkumu, RPP pārstāvis min atalgojumu, tomēr vienlaikus atgādina, ka ar šo problēmu saduras arī citi pašvaldības un valsts iestādēs strādājošie, tostarp mediķi un skolotāji. Tāpat Aleksandrs neizslēdz, ka atsevišķiem cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ par policijas un policistu darbu ir izveidojies negatīvs priekšstats un attiecīgi šādi cilvēki darbu policijā, protams, neizvēlēsies.

Reizēm ar šādu negatīvu iedzīvotāju attieksmi pret policistiem ir jāsaskaras arī ikdienā, turklāt tā ne vienmēr nāk no cilvēkiem, kas tobrīd bijuši iesaistīti tiešā kontaktā ar policiju. Gan Aleksandrs, gan viņa kolēģi ne reizi vien saņēmuši savā virzienā raidītus rupjus vārdus un dažādas provokācijas, uz kurām policistiem jāmāk reaģēt adekvāti. Arī sūdzības par policijas darbu tiekot saņemtas, tomēr vīrietis iemācījies par tām daudz nepārdzīvot, jo zina, ka savus darba pienākumus pilda atbilstoši likumam.

Norādu viņam, ka nereti iedzīvotāji izvēlas policiju nesaukt, ja uz ielas redz bezsamaņā vai knapi pie samaņas esošu cilvēku, kurš, iespējams, ir alkohola reibumā, jo baidās, ka policija izsaucējam pārmetīs nelietderīgu viņu laika tērēšanu. Aleksandrs uz to nesvārstoties atbild, ka palīdzība tomēr būtu jāsauc jebkurā gadījumā, arī tad, ja šis uz ielas guļošais cilvēks patiešām ir vienkārši pārāk daudz lietojis alkoholu. Savukārt, ja izrādīsies, ka viņam palicis slikti kādu citu iemeslu dēļ, policisti sazināsies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Policijā tiekot saņemti arī tādi izsaukumi, kuros vismaz sākotnēji iespējamā vaininieka pāridarījumu ir grūti izvērtēt. Piemēram, ja persona nav reaģējusi uz kaimiņu lūgumu nesmēķēt kāpņutelpā. Šādos gadījumos policija aicina pāridarījuma brīdi nofotografēt, nofilmēt vai kaimiņu sarunu iemūžināt vismaz audioierakstā. Tāpat kārtību nākas nodrošināt tad, ja kādā vietā radītā trokšņa apmērs, tostarp skaļa mūzika, kādam izsaucējam traucē. Tiesa gan, policija vērtē, vai troksni var uzskatīt par tiešām traucējošu, tomēr izsaucējam jebkurā gadījumā šādā situācijā ir tiesības rakstīt iesniegumu. Tas vēlāk nonāk pie administratīvās grupas inspektoriem, kas katru gadījumu izvērtē, tostarp balstoties uz videoierakstiem, kas veikti ar kamerām, kuras piestiprinātas pie pašvaldības policistu formām. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Vai viegli būt policistam saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji

Top komentāri

Edžus
E
Miliciju pārdēvēja par policiju, bet MENTalitāte palika iepriekšējā.
Vecsčekists
V
Ja apzinies, ka tev jāpilda muļķīgi likumi - tad grūti. Ja redzi, ka tavi priekšnieki ir lielāki maitas, nekā tavi klienti - tad grūti. Ja esi kļuvis par policistu no filmām un grāmatām sagrābstītu, ideālu iespaidā - tad grūti. Ja neesi sapratis, ka esi tāds pats maita, kā tavi klienti - tad grūti. Ja iedomājies , ka mainīsi pasauli...tad - zini, labāk ej projām, kamēr esi dzīvs!
Irlielāmērāticams
I
ka tiem, kuri no manis izspieda kukuli par kļūdu iebraucot Vecrīgā kopā ar diviem ciemiņiem no Vācijas, ka tiem nebija grūti. Bet man bija grūti vāciešiem to visu izskaidrot.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pirmais rēķins un drosme atvērt e-pastu(3)

Kā kļūt par uzņēmēju Latvijā? Vai tas tiešām ir tik sarežģīti, kā dzirdēts, cik daudz birokrātisku šķēršļu jāpārvar un sāls pudu jāizēd? SestDiena turpina rakstu sēriju, kurā seko jauna uzņēmuma t...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata