Taču izrādās, ka tā sejas izteiksmju arsenāls ir visai trūcīgs, ja salīdzina ar netālā radinieka vilka vaibstiem. Ilgstoši filmējot vilku un suņu grimases, kam pamatā bija reakcija uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, pīkstošas rotaļlietas saspiešanu, Dāremas universitātes pētnieki identificēja deviņus atšķirīgus emocionālus stāvokļus, tostarp dusmas, trauksmi, zinātkāri, bailes, draudzīgumu, laimi, interesi, prieku un pārsteigumu. Interesanti, ka vilki šīs emocijas izrādīja izteiksmīgāk nekā suņi. Pamatojoties uz savvaļas dzīvnieku sejas kustībām, pētnieki spēja noteikt emocijas ar 71% precizitāti, savukārt dažādu šķirņu mājas suņu sejas izteiksmi izdevās atšifrēt vien ar 65% precizitāti. Īpaši liela neskaidrība bija starp pozitīviem stāvokļiem, piemēram, draudzīgumu, un negatīviem stāvokļiem, piemēram, bailēm.
Pētnieki žurnālā Scientific Reports izteikuši minējumu, ka dažādas sejas struktūras, kas radušās selektīvās audzēšanas rezultātā, piemēram, īsāki purni, ausis, nokarenas lūpas un pārmērīga grumbuļainība, ierobežo suņu spēju radīt tādu pašu sejas izteiksmju klāstu kā viņu vilku senčiem.